Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Pētījuma mērķis ir stiprināt intelektuālā īpašuma izmantošanu Latvijā, stimulēt inovācijas un uzlabot uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju.

Iedziļināties kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībā caur Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājvietu – ēku ansambli “Trīs brāļi” –, pievēršot uzmanību Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam, atspoguļojot kultūras mantojuma lomu brīvības un neatkarības centienu kontekstā un akcentējot kultūras mantojuma lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Izstrādāt jaunu datorizētu novērtēšanas sistēmu (CAAT), lai mērītu un monitorētu 13–19 gadīgu pusaudžu psihiskās veselības rādītājus, īpaši pievēršoties pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšanai pēc COVID pandēmijas.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Noskaidrot cietušo viedokli par pastāvošo atbalsta sistēmu, lai izveidotu pilnvērtīgu cietušo atbalsta sistēmu.

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Pētījuma mērķis ir veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Ievērojot Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) Regulā ietvertās prasības, veikt pētījumu par multimodālo kravas termināļu attīstību un izstrādāt Rīcības plānu multimodālo kravas termināļu attīstībai.

Iegūt informāciju par UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – saglabāšanas un attīstības kvalitāti 20 gadu periodā, kuru ietekmējis konceptuāls dokuments.