Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir gājēju un velobraucēju attieksme pret atstarojošu elementu lietošanu un to lietošanas paradumi, kas motivē lietot, un kas demotivē lietot atstarotājus.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības izpratni par tiesībām attiecībā uz personas datu aizsardzību Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā.

Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

1)veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (turpmāk – TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;

2) veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;

3)novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.

Noskaidrot ezera ihtiofaunu, zivju krājumu, iespējamo ezera zivsaimniecisko izmantošanu un izmaiņas zivju faunā un zivju krājumā periodā no 2000.gada, kad izstrādāti iepriekšējie zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Nepieciešamās kapacitātes noteikšana jauna tehnikas un remontu bāzes modeļa izveidei, ņemot vērā darbu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, reģionālās, tehniskās un cilvēkresursu prasības, ietverot  finanšu ieguldījumu  apjoma novērtējumu, kā arī ēku skiču izstrādi.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu, sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Sabiedrības viedokļa izzināšana par ar drošību saistītajiem jautājumiem, kas ir uz sabiedrību vērsta policijas darba pamats un veids, kā noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret policiju, to drošības sajūtu, sabiedrības viedokli par nepieciešamajām izmaiņām policijas darbā, kas savukārt palīdz uzlabot darba organizāciju, t.sk. sadarbību ar sabiedrību.

Veikt ĀCM izplatības epidemioloģisko rādītāju temporālo un telpisko analīzi un sniegt priekšlikumus slimības izplatības ierobežošanai un apkarošanai Latvijā.

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Izstrādāt Pakuļu ūdenskrātuves zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Izpētīt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai (turpmāk – Koledža)  nepieciešamos izglītības procesus, resursus un pieejamo infrastruktūru, lai panāktu kvalitatīvāku turpmāku amatpersonu profesionālo kompetenču attīstības sekmēšanu un izstrādāt Koledžas apmācību kompleksa skices un projektēšanas uzdevumu kompleksa izveidei Krustpils ielā 10, Rīgā un Jāņuvārtu ielā 20, Rīgā.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
1. Kādus medijus un kādā veidā ikdienā patērē Latvijas iedzīvotāji?
2. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju medijpratība?
3. Kādi ir Latvijas informatīvās telpas drošības izaicinājumi?

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā, kas būtu salīdzināmi ar 2007., 2011., un 2015. gada pētījuma datiem.

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Veikt mērījumus un datu apkopojumu noteiktos pārtikas atkritumu rašanās ķēdes posmos – primārā ražošana; pārstrāde un ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; mājsaimniecības par 2019.gadu un 2020.gadu

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Noskaidrot, kā visefektīvāk izveidot stacionārās un pārvietojamās praktisko apmācību telpas – Drošības klases, lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos, tādējādi veicinot izpratnes paaugstināšanos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Projekta ietvaros bija jāizpēta, kādas mācību metodes vislabāk izmantot, ar kādiem paņēmieniem vislabāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību, kā labāk piesaistīt dažādu vecuma grupu mērķauditorijas. Izpētīt, kur tās labāk būtu izmantojamas – VUGD struktūrvienībās, izglītības iestādēs vai publiskos pasākumos.