Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.
Veikt izpēti par iespējām integrēt videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu (turpmāk – TL) izmantošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) darbībā. Pētījuma veicēja uzdevums ir noskaidrot, kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko kapacitāti, lai saglabātu VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pielāgojot videi draudzīgus transportlīdzekļus atbilstoši VUGD specifikai.
Sniegt ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, analizējot Latvijas un ārvalstu pieredzi, izvērtējot efektīvāko institucionālo risinājumu, piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.
Noskaidrot sabiedrības vērtības, kam ir izšķiroša nozīme valdības plānotās politikas veiksmīgai izveidei un rezultātu sasniegšanai.
Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.
Novērtēt Paksītes upes izmaiņas pēc bebru populācijas regulēšanas uzsākšanas. Pētījuma uzdevumi ir novērtēt pašreizējos upes raksturlielumus, tās piemērotību taimiņam / strauta forelei, izpētīt zivju faunu, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2019. gada pētījuma rezultātiem.
Noskaidrot vēlētāju gatavību piedalīties 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās, apzināt motivāciju, kāpēc vēlētāji piedalīsies vai nepiedalīsies vēlēšanās, Covid-19 ietekmi uz dalību vēlēšanās, noskaidrot, par kādām balsošanas iespējām vēlētāji gribētu saņemt vairāk informācijas, kā arī apzināt vēlētāju viedokli par atsevišķiem pašvaldību vēlēšanu problēmjautājumiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu. |
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības, ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).
Veikt pētījumu un uz tā pamata radīt vadlīnijas, kas tehniski un ekonomiski pamatotu dažādu risinājumu izvēli segumu atjaunošanai ielu un autoceļu tīklā.
Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.
Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.
Noskaidrot, vai un cik lielā mērā VPD organizētā uzraudzības intensitāte probācijas klientiem, kuri notiesāti par dzimumnoziegumu, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajai, pierādījumos balstītai uzraudzības intensitātei, kas izteikta kā intervences deva stundās, klientiem ar dažādu riska līmeni (100, 200 un 300 stundu intervence vidēja, augsta un ļoti augsta riska klientiem), un, balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt rekomendācijas darba pilnveidošanai ar šo mērķgrupu, atbilstoši riska principam.
Veikt padziļinātu autotransporta pārvaldības sistēmas un ar to saistīto funkciju un izmaksu auditu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs, izņemot Valsts drošības dienestu, sniedzot uz ekonomiskajiem aprēķiniem balstītus ieteikumus autotransporta pārvaldības sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus iespējamos risinājuma variantus, no kuriem viens ir vienota autotransporta pārvaldības modeļa izveide iekšlietu nozarē, kā arī pasākumu plānu to ieviešanai, norādot pasākumu prioritāro secību un ieguvumus katrā no piedāvātajiem risinājumiem, kuru pamatā ir lietderīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem.
Izvērtēt potenciālās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā (turpmāk tekstā – RKZ) un rekomendēt 1- 3 novietnes koncertzāles būvniecībai. Pētījums sastāv no divām daļām.
Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu
Izzināt Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumus, ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.
Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.
Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.
Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.
Veikt pētījumu par atkārtotu materiālu izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumentā “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/19 (2020. gada 18.decembris), ar ko nosaka vienotu metodiku un formu, kādā ziņot par atkalizmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK” un tā Pielikumā noteiktajām prasībām ziņojuma sagatavošanai.
Projekta mērķis ir izvērtēt valsts kapitālsabiedrību (VKS) korporatīvās pārvaldības principus un esošās kapitāla struktūras, ar mērķi identificēt trūkumus, un izveidot visaptverošu VKS finansēšanas metodoloģiju optimālu kapitāla struktūru iegūšanai, paturot prātā vietējā kapitāla tirgus attīstības aspektu.
Veikt prioritāro un bīstamo ķīmisko vielu (PV/BV) skrīningu (izpēti) no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) izplūstošajos notekūdeņos, lai izstrādātu norādījumus/vadlīnijas šādu uzņēmumu turpmākam prioritāro un bīstamo vielu monitoringam un kontrolei.
Izvērtēt nepieciešamos ieguldījumus jauna, pacientvērsta integrēta pakalpojumu sniegšanas modeļa attīstībai Latvijā pacientiem ar hroniskām slimībām, tajā skaitā, lai nodrošinātu veicinošo nosacījumu izpildi 2021.-2027.gada ES fondu plānošanā un atbalstītu “Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam” izstrādi.
Izstrādāt kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) īstenošanas gala novērtējumu.