Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Pētījuma mērķis un uzdevums – Koriģēt ICP. CS un programmatūru ņemot vērā “Ceļu specifikāciju 2019” aktuālo redakciju un šajā pētījumā veikto analīzi parceļu būvētāju iesniegtajiem priekšlikumiem ICP. CS korekcijām. Koriģēt programmatūru, ņemot vērā par to saņemtos priekšlikumus un komentārus, kā arī ceļu projektēšanas uzņēmumu priekšlikumus un komentārus. Izpētīt programmatūras lietošanas gaitā novērotas dažādas citas nepilnības un novērst tās. Papildināt programmatūru ar iespēju rēķināt segu konstrukciju izmaksas balstoties uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu būvniecības darba veidu vienības izcenojumiem 2018.gada būvdarbiem.
Papildināt ICP. CS un programmatūru ar tipveida segu konstrukciju katalogu, pirms tam pētījumā veicot segu modelēšanu pie dažādām ceļa segas kategorijām.
Izvērtēt puķu spriganes sastopamības biežumu meža ainavā, ierīkojot 85 parauglaukumus Latvijas teritorijā. Noskaidrot potenciāli iespējamus invāzijas avotus, auga izplatīšanās koridorus un vektorus. Fiksēt augu koncentrācijas vietas mežos un izvērtēt dabisko meža biotopu apdraudējumu, izplatoties invazīvajam augam. Iegūt sākotnējos puķu spriganes sastopamības datus, sugas atradņu stāvokļa izvērtēšanai un invāzijas intensitātes izvērtēšanai nākotnē.
Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai
Pētījuma mērķis ir izvērtēt projekta ”Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas ziemeļu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” realizācijas lietderību pēc ekonomiskās analīzes galvenajiem rādītājiem.
Pētījumā novērtēts taimiņa/strauta foreles dabiskās atražošanās potenciāls Paksītes upē, šī potenciāla izmantošana, kā arī iespējas tā palielināšanai.
Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.
Pētījuma mērķis bija veikt izpēti par Igaunijas un Lietuvas valsts muzeju tiesisko regulējumu un pārvaldības pieredzi; sagatavot priekšlikumus Latvijas valsts dibināto muzeju darbību stimulējošam juridiskajam statusam, balstoties pārējo Baltijas valstu pieredzē.
Pētījuma mērķis bija analizēt un definēt kultūras un radošo industriju jēdziena lietojuma nozīmi ES, nacionālajā un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā; izstrādāt Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģiju.
Sagatavot izvērtējumu par Iecavas novada apvienošanas iespējām ar kaimiņu pašvaldībām, sagatavot kopsavilkumu par optimālo modeli Iecavas novadam administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.
Izpētīt un veikt padziļinātu juridisku ekspertīzi par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā un sniegt atzinumu ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.
Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).
Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.
Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.
Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā
Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.
Izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sociālo, ekonomisko un kultūras ietekmi, t.sk., daudzveidīgajās norisēs aptverto mērķgrupu iesaisti, rīcības un attieksmes izmaiņas.
Pētījumā veikta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai. Rezultāti izmantoti sagatavojot starptautisku konferenci par programmas ieviešanu un plānojot programmas īstenošanu atlikušajā laika posmā līdz tās noslēgumam.
Izstrādāt bioloģisko aktīvu vērtēšanas metodiku, kas, izmantojot nacionālā meža monitoringa datus un LVMI Silava meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīku, ļauj aprēķināt Latvijas meža bioloģisko aktīvu vērtību monetārā izteiksmē.
1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;
2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.
Veikt literatūras apskatu par grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma noteikšanas metodēm, piedāvāt potenciālas sasaluma dziļuma ilgtermiņa novērojumu staciju ierīkošanas vietas un salīdzināt laboratorijas apstākļos Latvijā raksturīgāko grunšu īpašības sala ietekmē. Nepieciešams veikt pieejamo tehnoloģisko aprīkojumu salīdzinājumu, ilgtermiņa stacionāriem sasaluma dziļuma novērojumiem, šī pētījuma iespējamajām tālākajām kārtām, gan tehniskajā, gan finansiālajā, gan ģeogrāfiskās pieejamības ziņā.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Padomes 1992.gada 21.maia direktīvas 92/43EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību pielikumos iekļautos ES nozīmes biotopus.
Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.
Sagatavot un sniegt atzinumu drukāto mediju jomā, izvērtējot iespējas drukāto mediju atbalstam nolūkā saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.