Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Iesniedzējinstitūcija

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija
(2238)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt esošo situāciju vispārējās izglītības jomā Ādažu novadā un noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu, izvēloties atbilstošāko sniegšanas modeli vispārējās izglītības pakalpojumu nodrošināšanai Ādažos, lai risinātu jautājumu ar trūkstošo vietu skaitu un uzlabotu izglītības pakalpojumus Ādažu vidusskolā.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Pētījuma mērķis:

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Pētījuma mērķis:

Sabiedrības viedokļa apzināšana par Latvijas Republikas prokuratūras darbu un tēlu.

Pētījuma mērķis:

Veikt zinātņietilpīgo tehnoloģiju (TeepTech) nišu spēlētāju kartējumu Latvijā, identificēt stiprās un vājas puses, nepieciešamos uzlabojumus zinātņietilpīgo tehnoloģiju vidē, potenciālos attīstības virzienus, ka arī novērtēt tirgus piesātinājumu konkrētajās disciplīnās.

Pētījuma mērķis:

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Pētījuma mērķis:

Pētīt sabiedrības profesionālās ētikas uztveri  un vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) satura profesionālo kvalitāti, pašregulāciju un atbildīgumu, sabiedrības uzticēšanās faktoriem.

Pētījuma mērķis:

Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.

Pētījuma mērķis:

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Pētījuma mērķis:

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Saldus novada iedzīvotāju viedokli par pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti, kā arī vispārējām attīstības tendencēm un būtiskākajiem izaicinājumiem Saldus novadā.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt potenciālo remigrantu profilus, kuri studē vai ir absolvējuši augstākās izglītības iestādi, sociālajā vietnē LinkedIn un sasniedzamības iespējas, izmantojot vienotu informācijas kanālu.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir veikt Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.- 2023.gadam ietekmes izvērtējumu.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību, tajā skaitā aptverot informācijpratības, ziņu pratības, digitālās pratības, vizuālās un reklāmas pratības aspektus.

Pētījuma mērķis:

Uzlabot meža uguns apsardzības un ugunsdzēsības valsts un privātajos mežos funkciju nodrošināšanu, līdz ar to nodrošinot Valsts civilās aizsardzības plāna un civilās aizsardzības uzdevumu izpildi.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir izpētīt probācijas telpu vides dizaina lomu darbā ar klientu, noskaidrojot, kādi ir sadarbību veicinošie/ kavējošie faktori.

Pētījuma mērķis:

Rast risinājumus Ādažu pilsētas, Ādažu un Carnikavas pagastu ielu un ceļu, gājēju ceļu, veloceļu, sabiedriskā transporta maršrutu un tranzīta maģistrāļu līdzsvarota tīkla izveidei, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī novada iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc pievilcīgas un labvēlīgas dzīves vides.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti un novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz tehnoloģiju attīstības  konkurētspēju, pētniecības un inovāciju veicināšanu, kā arī izvērtēt ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes palielināšanā.

 

Pētījuma mērķis:

Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.

Pētījuma mērķis:

Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.

Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).

To top