- Bioloģiskās audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai veikt auzu šķirņu selekcijas materiāla līniju novērtēšanu, lai atlasītu audzēšanas un izmantošanas veidam Latvijā
piemērotāko materiālu. - Veidot kartupeļu selekcijas programmas ietvaros selekcijas materiāla sākotnējās audzētavas, veikt kartupeļu selekcijas klonu novērtēšanu pēc audzēšanai un
izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm integrētajai un bioloģiskajai saimniekošanai; - Veikt lauka pupu selekcijas materiāla līniju izvērtēšanu, lai izveidotu jaunas Latvijas apstākļiem un patērētāju prasībām piemērotas šķirnes bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
Pētījumu un publikāciju datubāze
Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.
Meklēšanas parametri
Rezultāti
Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(2295)
Veids
Nodošanas
datums
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
Pētījuma mērķis:
Veikt selekcijas materiāla novērtēšanu 2023. gadā integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (auzām, kartupeļiem, liniem, kaņepēm, pupām, zirņiem, rudziem, tritikālei, vasaras un ziemas kviešiem/ miežiem
Pētījuma mērķis:
Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.
Pētījuma mērķis:
Organizēt sabiedriskās domas aptauju par zināšanām un informācijas pieejamību par radiācijas drošības jautājumiem, lai identificētu, kādās jomās Valsts vides dienestam vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Vienlaikus identificējot jomas un aspektus komunikācijā ar valsts pārvaldes, pašvaldību un citu radiācijas drošības nodrošināšanā iesaistītu iestāžu darbiniekiem, kā arī uzņēmumiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.
Pētījuma mērķis:
Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.
Pētījuma mērķis:
Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt padziļināšanas darbos izņemtās grunts glabāšana un pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.
Pētījuma mērķis:
Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.
Pētījuma mērķis:
Pētījuma mērķis ir veikt Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.- 2023.gadam ietekmes izvērtējumu.
Pētījuma mērķis:
Pētījuma mērķis ir dziļāk izzināt pastāvošās taisnīguma atjaunošanas politikas ietvaru un tiesisko regulējumu Latvijā, novērtēt pastāvošās prakses un tās attīstīšanas iespējas (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā
Pētījuma mērķis:
Izvērtēt informācijas tehnoloģiju attīstības iespējas kravu pārvadājumu jomā
Pētījuma mērķis:
Pētījuma mērķis tiks definēts.
Pētījuma mērķis:
1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.
Pētījuma mērķis:
Apzināt citu valstu pieredzi attiecībā uz risku un vajadzību novērtējumu sievietēm un sagatavot priekšlikumus riska un vajadzību novērtēšanas jomas attīstīšanai Valsts probācijas dienestā (pētījumu ir plānots uzsākt un īstenot ESF 4.3.4.6. SAM projekta ietvaros, uzsākt 2023.gadā
Pētījuma mērķis:
Sagatavot pamatojumu iespējamai PVN likmes samazināšanai veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, izvērtējot ieguvumus tautsaimniecībai, piemēram, zāļu un veterinārmedicīniskā pakalpojuma ietekmi uz pārtikas cenām.
Pētījuma mērķis:
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.
Pētījuma mērķis:
Veikt normatīvā regulējuma izpēti un esošo ceļu būvniecības procesu izvērtējumu to atbilstībai NBK principam. Balstoties uz izvērtējumu, piedāvāt saistošo procesu izmaiņu redakcijas un izstrādāt metodi ceļu būvniecības projektu un programmu novērtējumam to atbilstībai NBK principam.
Pētījuma mērķis:
Noteikt piesārņojuma līmeni ar Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikā izmantojamos graudos un to pārstrādes produktos Latvijā.
Pētījuma mērķis:
Videi draudzīgo meliorācijas sistēmu elementu identifikācija un piemērotības izvērtējums Latvijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs.
Pētījuma mērķis:
Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.
Pētījuma mērķis:
Kvalitatīvu datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izmēģinājuma saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni) dažādos saimniekošanas apstākļos.
Pētījuma mērķis:
Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Pētījuma mērķis:
Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.
Pētījuma mērķis:
Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.
Pētījuma mērķis:
Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).
Pētījuma mērķis:
1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas – masspektrometrijas (mikro- un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem.
2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos.
3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina analīzi ar ICP-MS metodi.