Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros

Noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.

Izvērtēt zāļu cenu politikas ietekmi veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamībā un novērtēt PVN likmes ietekmi gan uz veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, gan valsts budžeta ieņēmumiem, gan pārtikas cenām

1. Veikt bioloģiskā materiāla ievākšanu no Latvijas brūnās šķirnes vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem ar mērķi turpināt dzīvnieku nevēlamo recesīvo mutāciju pārbaudi un citu kvalitatīvu pazīmju vērtēšanu pēc genoma. Latvijas vietējo apdraudēto govju populācijas iegūs ticamus genoma analīžu rezultātus, kas dos iespēju turpmākajā selekcijas darbā izvairīties no nevēlamo recesīvo alēļu nesēju pārošanas savā starpā, kā arī uzzināt dzīvnieku genotipus pēc saimnieciski nozīmīgiem piena proteīna gēniem. Līdz ar to būs iespēja ne tikai saglabāt vietējās šķirnes, bet arī kvalitatīvi tās uzlabot veicot pārdomātu pāru atlasi.
2. Veikt vaislas kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un pārbaudīt spermas kvalitāti pēc dziļās sasaldēšanas ar mērķi uzsākt Latvijas baltās cūku šķirnes spermas ieguvi un uzglabāšanu gēnu bankā un skaidrot Latvijas baltās šķirnes cūku ģenētisko kvalitāti. Veicot kuiļu spermas dziļo sasaldēšanu un iegūstot informāciju par spermas kvalitāti pēc sasaldēšanas, būs iespēja iegūt un uzglabāt Latvijas baltās šķirnes kuiļa bioloģisko materiālu gēnu bankā.  Ģenētiskās kvalitātes noteikšana dos iespēju saglabāt kvalitatīvu bioloģisko materiālu.
3. Gēnu bankas papildināšana ar bioloģisko materiālu ir nepārtraukts process, jo apdraudēto sugu lauksaimniecības dzīvnieki katru gadu dzimst un arī tiek likvidēti

Videi draudzīgo meliorācijas sistēmu elementu identifikācija un piemērotības izvērtējums Latvijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs.

Lauku labbūtība ir nozīmīga lauku attīstībai, kas projicējas teritoriāli, dažādos sociālās un ekonomiskās vides mērogos. Jo īpaši svarīgi tas ir jauno ES politikas iniciatīvu kontekstā. Izplatītā analīze un dati teritoriālā mērogā bieži nepietiekoši raksturo situāciju laukos. Kopienas līmenī datu ir ļoti maz, bet individuālajā līmenī tie nav saistīti ar politikas veidošanu. Pētījums integrēs dažādus datu līmeņus izmantojot daudzveidīgas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šāds skatījums Latvijā ir jauns.
Kā un cik pamatnozaru attīstība ietekmē lauku telpu? Kādi ir noteicošie faktori? Kā šie faktori ietekmē dažādas teritorijas? Kāda ir nozaru attīstības ietekme uz teritoriju, kopienu, cilvēka līmeni? Kā sasaistīt individuālo, kopienas un teritoriālo līmeni veidojot politiku? Šie ir jautājumi, uz ko atbild šis pētījums.
Pētījuma metodika paredz veikt šādus uzdevumus: veikt analīzi nozares/teritoriālā – makro līmenī pielietojot statistiskās analīzes metodes savietojot to ar tipisko gadījumu izpēti un mikrodatiem, kas iegūti lauku apsekojumos, intervijās, novērojumos izmantojot antropoloģijas un socioloģijas metodes. Nozaru ietekme tiek skatīta trijos līmeņos – teritoriālā, kopienu, personālajā. Pētījums ir vērsts uz lauku telpas analīzei nepieciešamo datu atlasi, analīzi un interpretāciju.
Pētījuma rezultāti ir iegūtie kvantitatīvie un kvalitatīvie dati – skaitliski novērtētie nozares ietekmes faktori uz lauku telpu un pierādāmo rādītāju vērtības, mērķgrupu aptauju, individuālu mērķgrupu interviju rezultāti, lauku attīstības ekspertu vērtējumi, lauku telpu atšķirību ģeotelpiskie dati, lauku telpas klasteri un to raksturlielumi, tipisko un interpretēto lauku telpu raksturojumi, dažādu mērogu (individuālā, kopienu, teritoriālā) integrācijas ieteikumi lauku politikas izstrādei, datu interpretācijas un zinātniski pamatoti skaidrojumi. Minētie projekta ieguvumi var kalpot par pamatojumu turpmākās lauku politikas izstrādēm.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiks sagatavota zinātniska publikācija, paredzēta piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē. Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstinātas galvenās mērķgrupas un plašāka sabiedrība.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai

Iegūt datus par Eiropas tumšās bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas dos priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un sniegs iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Iepazīties ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Zāļu aģentūras priekšlikumiem par perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu iejaukšanu barībai produktīvajiem dzīvniekiem un izstrādāt labas prakses vadlīnijas Latvijas apstākļiem par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai), kas paredzētas gan dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem), gan praktizējošiem veterinārārstiem dažādām produktīvo dzīvnieku sugām dažādās turēšanas sistēmās

Izvērtēt esošo un izstrādāt jaunu kultūraugu ražību prognozēšanas metodiku

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm. Iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

Veikt objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP2027) īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.