Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums

Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Jevgenija Losa
67876152

Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums

Pētījuma mērķis:

Izmantojot objektīvus mērījumus, noteikt izglītības iestāžu iekštelpu gaisa  kvalitāti un drošumu, lai sagatavotu uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestādēm  iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Darbības ietvaros tiks veikts pētījums par izglītības iestāžu vides kvalitāti un drošumu.

Pētījuma uzdevums:

Veikt ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas mērījumus izglītības iestāžu mācību telpās.

  • Apkopot informāciju un analizēt izglītības iestāžu ēku, teritorijas un apkārtējās vides atbilstību
    kvalitatīvas un drošas vides prasībām.
  • Apkopot informāciju un analizēt mācību telpu atbilstību kvalitatīvas un drošas vides prasībām.
  • Apkopot datus par mācību telpu mācību režīmu, noslogojumu un ventilācijas veidu.
  • Apkopot un analizēt pedagogu un administrācijas sniegto informāciju par izglītības iestādes
    iekštelpu gaisa kvalitāti un drošumu ietekmējošajiem faktoriem.
  • Apstrādāt un analizēt iegūtos CO2 koncentrācijas mērījumu datus.
  • Apstrādāt un analizēt datus par mācību telpu noslogojuma, CO2 koncentrācijas un ventilācijas
    režīma mijiedarbību.
  • Izstrādāt uz pētījuma rezultātiem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes
    uzlabošanai.
Nodošanas datums:
03.10.2023
Iesniedzējinstitūcija:
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Arhīvs
Pētījuma pasūtītājs:
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Politikas joma:
Veselības aprūpe
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti un ar tiem saistītie ieteikumi ir būtiski turpmākai rīcībai izglītības iestāžu līmenī, plānojot un organizējot ikdienas mācību procesu. Pētījumā gūtie pierādījumi var kalpot par pamatu ilgtspējīgu un efektīvu projektu izstrādei un realizācijai mācību vides uzlabošanai vai modernizēšanai pašvaldību un izglītības iestāžu dibinātāju līmenī.
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projekts „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001)
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
16990.69 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

1. Salīdzinot Pētījuma laikā mācību telpās iegūtos vidējās CO2 koncentrācijas rezultātus ar PVO ieteikumu nepārsniegt 1000 ppm līmeni, secināts, ka lielākā daļa no 303 monitorētajām mācību telpām – 83 % jeb 252 – neatbilst ieteiktajam CO2 līmenim un PVO rekomendācija ievērota tikai 17 % jeb 51 mācību telpā.

2. Ņemot par pamatu biežāk lietoto CO2 līmeņu iedalījumu atbilstoši piesārņojumam ar oglekļa dioksīdu un atbilstošo gaisa kvalitātes izvērtējumu, secināts, ka iekštelpu gaisa kvalitāte Pētījuma laikā novērtējama kā:

–       slikta (> 2000 ppm) – 12 % (38);

–       viduvēja (> 1500  ppm) – 32 % (96);

–       gandrīz laba (< 1500  ppm) – 39 % (118);

–       laba (< 1000 ppm) – 17 % (51) mācību telpu.

3. Pētījumā gūti objektīvi pierādījumi tam, ka CO2 koncentrācija un gaisa apmaiņas efektivitāte mācību telpā ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

–       izglītojamo skaits nodarbību laikā;

–       telpas lielums;

–       laiks, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā;

–       izmantotais ventilācijas veids;

–       vēdināšanas regularitāte un intensitāte.

4. Vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte un augstākie gaisa apmaiņas rādītāji sasniedzami tajās mācību telpās, kurās vienlaikus tiek izmantota gan mehāniskā, gan dabiskā ventilāciju jeb vēdināšana.

5. Balstoties iegūtajos rezultātos, tika apkopoti ieteikumi iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas ietver ieteikumus izglītības iestāžu infrastruktūras un ventilācijas uzlabojumiem, efektīvākai mācību telpu vēdināšanai, izglītības iestāžu mikroklimata rādītāju uzlabošanai, sabiedrības informēšanai un izglītošanai par iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmi un dažādu līmeņu politikas veidotāju savstarpējo sadarbību veidojot veselīgu skolas vidi.

 

To top