Pētījumu un publikāciju datu bāze

Iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas apstākļos  ap 10 šķirnēm, kuras varētu būt piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei (2023. –2025.);

2.  novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, ieņēmību  vai izturību pret postošākajām saulespuķu slimībām,  piemērotību audzēšanai  integrētajā  (2023. –2025.) un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024. – 2025.) Latvijas agroklimatiskajos apstākļos;

3.  iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai  un šo tehnoloģiju agroekonomisko izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.);

4.  veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo taukskābju īpatsvaru;

5.  īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi 1x sezonā, sniegt prezentācijas pasākumos, publikācijas populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem).

2024. gada sezona apstiprināja 2023. gadā izteikto hipotēzi, ka Latvijas apstākļos var izaudzēt saulespuķes sēklu ražas ieguvei, vienlaikus ņemot vērā, ka novākšanu jāveic nevis pilngatavības stadijā, bet saulespuķēm sasniedzot fizioloģisko gatavību, kad sēklas ir dīgtspējīgas un var mehāniski novākt. Šāda novākšana atšķiras no prakses, kādu pielieto reģionos ar siltāku un sausāku klimatu ražas novākšanas periodā.

Jau otro gadu pierādās, ka iegūtās sēklu ražas līmenis atbilst vidējiem radītājiem saulespuķu ražošanas lielvalstīs, pārsniedzot 1.5 t ha-1. Šajā gadā izmēģinājumos bija iekļautas sešās saulespuķu šķirnes,
un to ražība dažādajos izmēģinājuma variantos variēja no 1.1 t ha-1 līdz 5,5 t ha-1. Īpaši atzīmējamas ir  hibrīdās šķirnes no Francijas, kas izmēģinājumā apzīmētas kā MY un MX un izcēlās gan kā ražīgākās,  gan izturīgākās pret slimībām. Šajā sezonā tika testēti arī četri saulespuķu hibrīdi, kas Dr. J. Lebedenko vadībā tika izveidoti 2023. gada sezonā, izmantojot Ziemeļdakotas universitātes Gēnu bankas izejmateriālu agrīnības nodrošināšanai.

2024. gadā tika uzsākti saulespuķu audzēšanas izmēģinājumi bioloģiskajā sistēmā. Šie eksperimenti ir uzskatāmi par veiksmīgiem, jo augi bija veselīgāki. Novērtējot dažādu sējas laiku ietekmi uz saulespuķu attīstību un produktivitāti, pirmkārt, svarīgi novērtēt, laika apstākļu stabilitāti, lai sēklas spētu sadīgt vienmērīgi un neciestu no vēsuma un augsnes mitruma vai sausuma ietekmes, kas Latvijas apstākļos pavasarī var būt neprognozējami mainīgi. Arī 2024. gadā sliktākos lauka dīdzības rezultātus uzrādīja tieši vēlākais sējas laiks (31. maijs) . Labākos ražības rādītājus arī bioloģiskā sistēmā uzrādīja šķirnes MY un MX, kas norāda uz šo šķirņu plastiskumu dažādos audzēšanas apstākļos. Saulespuķu audzēšana bioloģiskā sistēmās praksē varētu būt pat perspektīvāka nekā konvencionālā sistēmā, jo ražības līmenis abās audzēšanas sistēmās bija līdzvērtīgs, pirmkārt, dēl mazākas slimību izplatības.