Pētījuma mērķis bija nodrošināt pamatinformāciju mūžizglītības stratēģijas izstrādei un dažādām mērķa grupām piemērotu mūžizglītības sistēmu izveidei, veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, dažādu nozaru ekspertu intervijas, veicot tiesību aktu un citu atbilstošo dokumentu analīzi. Pētījuma rezultātā secināts, ka mūžizglītības nodrošināšanā ir iesaistīti dažādi pakalpojumu sniedzēji dažādās sociālās dzīves jomās un formās – nodarbinātības jomā, sociālās palīdzības, nevalstiskā sektora jomā. Tomēr, izņemot atsevišķas reglamentētu profesiju grupas, citu nodarbināto iedzīvotāju tālākizglītības iespējas un tiesības tiesiski nav nodrošinātas. Darba tirgū drošāk jūtas gados jaunāki iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstāku izglītību un pamata prasmēm, savukārt mūžizglītības riska grupās dažādi pieejamību ierobežojošie faktori – finansējuma, motivācijas, zināšanu un prasmju trūkums – iedarbojas kompleksi, tāpēc vienlaikus ar pieejamības veicināšanu nepieciešams izstrādāt arī atbilstošas, elastīgākas un šiem cilvēkiem pieejamākas izglītības programmas.