Pētījumu un publikāciju datu bāze

Par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Inga Rubana
+371 67876087

Par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Pētījuma uzdevums:

1) Iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

2) Noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu;

3)Palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; Salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Nodošanas datums:
20.11.2023
Iesniedzējinstitūcija:
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Politikas joma:
Veselības politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījums kalpo kā aktuāls resurss politikas veidotājiem, nodrošinot pamatu apzinātu lēmumu pieņemšanai un stratēģiskai plānošanai. Ieteikumu īstenošana, piemēram, resursu pārdale, obligātās veselības apdrošināšanas iespējamības izpēte un reģionālās atšķirības apmierinātībā ar veselības aprūpi, var būtiski pilnveidot Latvijas veselības aprūpes jomu par taisnīgāku un efektīvāku sistēmu.
Autoru saraksts:
  • Anda Batraga
  • Inta Mieriņa
  • L.Brasliņa
  • Daina Šķiltere
  • Jeļena Šalkovska
  • Ģ.Brasliņš
  • Ģirts Karss
  • Katrīna Kellerte
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētais projekts Nr. 9.2.3.0/15/I/001
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
68885 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Nozīmīgākie secinājumi ir saistāmi ar to, ka 2023. gada laikā gandrīz visi pilngadīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus, izmantoja ģimenes ārsta pakalpojumus (98,3%), savukārt maksas pakalpojumus izmantoja viena trešdaļa (29,7%). Gadījumos, kad pacienti izvēlas maksas pakalpojumus, galvenie iemesli ir valsts apmaksāta pakalpojuma nepieejamība (92,2%) vai tas nebija pieejams pietiekami drīz, savukārt bērnu medicīnas aprūpē šis arguments minēts 64,5% gadījumu. Mazāk nekā trešdaļa (30.3%) Latvijas iedzīvotāju situāciju veselības aprūpes jomā Latvijā vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt 39.8% respondentu uzskata, ka tā ir drīzāk slikta, bet katrs ceturtais (23.8%) vērtē to kā ļoti sliktu vai pat katastrofālu. Neraugoties uz kritisko situācijas veselības aprūpes jomā vērtējumu, valsts veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotāji visbiežāk (50.6%) vērtē drīzāk labi, bet 4.9% pat ļoti labi, kas varētu būt saistīts ar pacientu pozitīvo pieredzi ar atsevišķiem veselības aprūpes speciālistiem. Vērtējot iespējas palielināt finansējumu veselības aprūpes jomai, respondenti visvairāk atbalsta priekšlikumu pārvirzīt līdzekļus veselības aprūpei no citām jomām (65.2%), bet VSOAI pārdalīšanu par labu veselības aprūpei atbalsta 51.7% respondentu. Aptuveni puse (49.2%) no aptaujātajiem respondentiem atbalstītu vai drīzāk atbalstītu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, taču jāņem vērā, ka šīs atbildes sniegtas situācijā, kad iedzīvotājiem nav sniegta detalizēta informācija par to, kā šāds modelis varētu izskatīties un ko tas pacientiem nozīmēs. Taču var secināt, ka apmēram pusei no respondentiem obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana sniegtu drošības sajūtu par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības iespējām. Salīdzinot apmierinātības rādītājus 2018. un 2023.gadā, jāsecina, ka apmierinātība ar valsts veselības aprūpes sistēmas sniegtajiem pakalpojumiem kopumā nav būtiski mainījusies: neapmierināto skaits abos gados ir vienāds jeb 37%. Īpaši var izcelt pacientu augsto apmierinātību ar NMPD sniegtajiem pakalpojumiem, ar kuru apmierināti ir gandrīz visi respondenti, turklāt 63% pakalpojumu vērtē “ļoti labi”; arī 2018.gadā tā vērtējums bija visaugstākais. Aptaujā noskaidrots, ka pacientu apmierinātība ir cieši saistīta ar tādiem faktoriem kā veselības aprūpes sistēmas pieejamība, ārstu veltītās uzmanības kvalitāte un attieksme, tāpat apmierinātība cieši saistīta ar pacienta veselības stāvokli. Daudzas problēmas un izaicinājumi Latvijas veselības aprūpē parādās tad, ja pacientam nepieciešami kompleksi, specifiski, retāk iedzīvotāju izmantoti pakalpojumi, tostarp hronisku vai smagu slimību ārstēšanai. Kamēr vajadzības ir nelielas, pacientu apmierinātība ir samērā augsta. Gandrīz divas trešdaļas jeb 57.1% respondentu pilnīgi nepiekrīt apgalvojumam, ka “pastāv iespēja ātri saņemt nepieciešamos valsts apmaksātos izmeklējumus (asins analīzes, rentgena uzņēmums, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, u.c.)”, un vēl 24.8% drīzāk nepiekrīt, turklāt kopš 2018.gada vērtējums ievērojami pasliktinājies, vissliktākos rezultātus uzrādot Kurzemes reģionā, kur salīdzinoši ir zemāki rezultāti par vispārējo apmierinātību ar sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Reģionu griezumā vispozitīvākā attieksme pret e-veselību ir Rīgā un Pierīgā dzīvojošajiem, bet no vecuma grupām, tāpat kā 2018.gadā, e-veselību kā mazāk noderīgu vērtē vecāki cilvēki, tomēr arī viņu vērtējums pārsvarā ir pozitīvs. 63.2% respondentu zina (atbildes “jā” un “drīzāk jā”), kā atrast informāciju par viņiem nepieciešamajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet 34% to nezina (atbildes “nē” vai “drīzāk nē”). Salīdzinājumā ar 2018.gadu situācija pēdējo 5 gadu laikā ir nedaudz uzlabojusies. Savukārt, vērtējot pieejamās informācijas funkcionalitāti, 49.1% uzskata, ka šī informācija ir viegli pieejama un ērti lietojama (atbildes “jā” vai “drīzāk jā”), bet 43.1% tam nepiekrīt, taču biežāk neapmierināti ir iedzīvotāji 50 vai vairāk gadu vecumā. Aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse (53.9%) iedzīvotāju zina pacienta tiesības, turklāt tikai 13.8% par to ir pārliecināti. Situācija kopš 2018.gada nav uzlabojusies, jo nedaudz samazinājies gan to iedzīvotāju skaits, kuri noteikti pacienta tiesības zina, gan to, kuri noteikti tās nezina. Datu analīze liecina, ka pacienta tiesības salīdzinot ar citiem biežāk nezina tie, kuru veselības stāvoklis ir drīzāk vai ļoti slikts, tātad tie, kam objektīvi šāda informācija būtu visvairāk nepieciešama. Tādējādi tieši pacientu grupas, kam visvairāk nepieciešams atbalsts un palīdzība, šobrīd ir visievainojamākajā situācijā. 2018.gadā ģimenes ārsta nomaiņu par vieglu vai drīzāk vieglu uzskatīja gandrīz puse (47%) respondentu 18-74 gadu vecumā, tad 2023.gadā vairs tikai 33.1% respondentu šajā vecuma grupā. Šai situācijai iespējami dažādi iemesli, taču viens no tiem ir ģimenes ārstu trūkums. 54.1% iedzīvotāju nepiekrīt, ka valstī tiek nodrošināta uz pacientu vērsta aprūpe, bet tikai 28.8% tam piekrīt (turklāt pārliecināti ir tikai 3.5%). Būtiski, ka daudzi (17.1%) vērtējumu nav varējuši sniegt, t.i., vismaz daļai trūkst izpratnes, ko tieši “uz pacientu vērsta aprūpe” nozīmē. Bērnu veselības aprūpē lielākā problēma ir speciālistu pieejamība, īpaši zobārstu un īpaši – akūtos gadījumos, tomēr Kurzemē nepieciešams pievērst uzmanību arī ģimenes ārstu darbam ar bērniem, kā arī citu pieejamo speciālistu bērniem kvalifikācijai.

To top