Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

1) identificēt dažādu attīstības risku (noteiktu ar BAASIK) izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem populācijā (ar dzimto latviešu valodu) un atsevišķās vecuma apakšgrupās (komentārs – sakarā ar valodas apguves pārmaiņām, t.i., pēc 2023. gada 1. septembra tiks īstenota pāreja uz latviešu valodas izglītības programmām PII bērniem ar dzimto citu valodu, normatīvi šai grupai tiks veidoti pēc dažiem gadiem, kad nostabilizēsies bilingvisms 3–6 gadu izglītības posmā).
2) noteikt faktorus bērna ģimenes un mācību, audzināšanas un aprūpes vidē, kas ir saistīti ar attīstības risku veidošanos;
3) izveidot sociāldemogrāfisko portretu ģimenēm, kurās bērni ir pakļauti noteiktiem attīstības riskiem, analizējot šo ģimeņu sastāvu, materiālo nodrošinātību, dzīvesvietas reģionu, dzīvesvietas urbanizācijas un citu sociāldemogrāfisko un sociālpsiholoģisko rādītāju saistību ar pētāmo pazīmi;
4) identificēt un analizēt attīstības risku komorbiditāti un tās biežumu bērnu populācijā;
5) izstrādāt rekomendācijas par sociālo risku mazināšanu ģimenēs, kurās ir bērni ar agrīnās attīstības riskiem un noteikt sociālo risku struktūras specifiku dažādos Latvijas statistiskajos reģionos.

Teorētiskajā daļā un arī projekta īstenotajā empīriskajā pētījumā secināts, ka pastāv sociāldemogrāfisko, ģimenes un pirmsskolas izglītības iestādes vides faktoru saistība ar bērnu attīstību – kognitīvām spējām, valodu un runu, adaptīvo uzvedību, lasīšanas sākumprasmēm, rakstīšanas sākumprasmēm, matemātiskās sākumprasmēm, traucējošo uzvedību, UDHT, internalizēto uzvedību un motoriku, kaut arī tā ir statiski nozīmīga, tomēr vāja. Tas nozīmē, ka minēto faktoru izmaiņas varētu pozitīvi vai negatīvi iespaidot bērna attīstību. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem, ir rekomendējams ieviest visaptverošu preventīvu sistēmu bērnu agrīnās attīstības risku atpazīšanai, izvērtēšanai un novēršanai kontekstā ar sociāldemogrāfisku, ģimenes un izglītības vides faktoru noskaidrošanu, lai veicinātu labvēlīgākus bērna dzīves apstākļus. Plānojot preventīvo atbalsta sistēmu bērnu agrīnās attīstības riska laicīgai novēršanai, īpašu uzmanību jāvelta mātes veselībai grūtniecības laikā, tēviem ar zemāku izglītības līmeni, reemigrējošiem vecākiem, ģimenēm, kam ir piešķirts maznodrošinātā statuss, ģimenēm, kurās ir liels bērnu skaits, ģimenēm, kurās ir vardarbības risks, atkarību izraisošu vielu lietošanas risks, mentālās veselības problēmu risks vai kurās ir autoritārais audzināšanas stils.