Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījuma mērķis ir izstrādāt izglītības kvalitātes vadības sistēmas komponenšu (izglītības iestādes pašvērtēšana, izglītības iestādes akreditācija un izglītības kvalitātes monitorings) matemātisko modeli un tā prototipu “Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēma” izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā izglītībā (izņemot pirmsskolas) un profesionālajā izglītībā (profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā, profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē (izņemot augstskolas un koledžas), profesionālajā ievirzē).

Izstrādāt risku identificēšanas sistēmas teorētisko modeli;

Izstrādāt risku identificēšanas sistēmas algoritmu un prototipu;

Izstrādāt izglītojošus materiālus, vadlīnijas un noorganizēt izglītojošus pasākumus mērķa grupām;

Izstrādāt ekspertu līmeņa rekomendācijas un priekšlikumus risku identificēšanas sistēmas ilgtspējai;

Izstrādāt izglītības kvalitātes vērtēšanas (akreditācijas) metodiku vispārējā un profesionālajā izglītībā.

Plānveida attīstības pamatā ir savlaicīga problēmsituāciju identificēšana un preventīvo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana gan izglītības iestādes, gan valsts līmenī. Lai arī starptautiskais regulējums un vadlīnijas nenosaka obligātu nacionālā līmeņa riska identificēšanas sistēmu (RIS) ieviešanu, arvien vairāk Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu strādā vai jau ir ieviesušas RIS, lai agrīni brīdinātu par potenciālajām problēmām.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, kā viens no būtiskiem izaicinājumiem, identificēta izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanas un uzturēšanas nepieciešamība. Paaugstinoties sabiedrības informētības un zināšanu līmenim par izglītības sistēmā notiekošo, pieaug arī nepieciešamība iegūt un sabiedrībai saprotamā veidā sniegt regulāru informāciju par izglītības kvalitātes mērījumiem, to savstarpējām sakarībām. Pieaug arī pieprasījums pēc izglītības iestādes un indivīdus ietekmējošo lēmumu pamatojumiem, kas balstīti pierādījumos. Līdz ar to nepieciešama stabila izglītības sistēmas procesa un rezultātu mērīšanas sistēma, kas apvieno gan akreditāciju, gan citus kvalitātes novērtēšanas procesus, pārbaudījumus un arī ieguldījumu, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai, novērtēšanai. Projekta kontekstā ir identificētas Latvijā īstenoto reformu ietvaros būtiskākās īstenotās aktivitātes un projekti. Tomēr līdz šim nav ieviesta visaptveroša izglītības kvalitātes vadības sistēma, kuras funkcionalitāte ļautu noteikt izglītības kvalitātes līmeni un tā izmaiņas izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī. Ir vairāki vērtēšanas elementi, piemēram, akreditācija un pašvērtēšana, taču minētie pasākumi netiek veikti pietiekami regulāri un nav tikusi definēta rādītāju kopa, kas ļautu savlaicīgi brīdināt par potenciālajiem riskiem izglītības kvalitātei.

Izstrādātajā risku identificēšanas sistēmas teorētiskajā modelī ietverta ārvalstu pieredzes un labākās prakses analīze, RIS definīcijas un teorētiskā pamatojuma izstrāde, definēto RIS rādītāju lietderības teorētiskā pamatojuma izstrāde, citu iespējamo RIS rādītāju lietderības teorētiskā pamatojuma izstrāde, kvantitatīvo RIS rādītāju raksturojuma sagatavošana, priekšlikumu izstrāde risku mazināšanas un intervences pasākumiem.

Algoritma tālākai izstrādei un iekļaušanai prototipā tika atlasīti 12 rādītāji vispārējā un profesionālajā izglītībā: (i) izglītojamo īpatsvars ar zemiem rezultātiem eksāmenos, centralizētajos eksāmenos vai profesionālās kvalifikācijas eksāmenos; (ii) izglītojamo īpatsvars, kuri ir atstāti uz otro gadu tajā pašā klasē; (iii) izglītojamo īpatsvars, kuri ilgstoši bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; (iv) absolventu proporcija; (v) pedagogu likmju un izglītojamo proporcija; (vi) izglītojamo un atbalsta personāla proporcija; (vii) pedagogu mainība; (viii) profesionālās izglītības programmu absolventu īpatsvars, kuri ir nodarbināti vai turpina izglītību gada laikā pēc izglītības programmas beigām; (ix) augsts riska grupu izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības iestādē; (x) sūdzības par izglītības iestādi, kurās sniegtās ziņas par pārkāpumu apstiprinās; (xi) mācību priekšmetu vērtējumu ikgadējā dinamika; (xii) valsts pārbaudes darbu vērtējumu korelācija ar attiecīgā mācību priekšmeta vērtējumu.

Risku identificēšanas sistēmas algoritms un prototips ietver RIS algoritma un prototipa izstrādes procesu, t.sk. rādītāju tvēruma noteikšanu, rādītāju aprēķināšanas algoritmu, riska pakāpes un riska robežvērtības, informāciju par RIS prototipa pieejamību, datu plūsmu, RIS prototipa vizualizāciju un iespējamām RIS izmaiņām nākotnē, RIS prototipa aprobācijas procesa aprakstu.

Rekomendācijas un priekšlikumi RIS ilgtspējai ietver RIS attīstības iespēju prognozēšanu ilgtermiņā, t.sk. RIS prototipā iekļauto rādītāju pietiekamību, RIS izmantošanas iespējas kontroles pasākumu plānošanai vai palīdzības organizēšanai, RIS vadības sistēmas attīstības iespējas, ieteikumus citiem uzlabojumiem, kā arī RIS rādītāju pietiekamības apraksts izglītības kvalitātes novērtēšanai, t.sk. izglītības kvalitātes sistēmas jomu un elementu pārklājumu ar RIS, RIS atbilstība risku agrīnās diagnosticēšanas iespējām un RIS atbilstību sociālās nevienlīdzības mazināšanā.

Izstrādātajā metodikā risku identificēšanas sistēmas piemērošanai izglītības kvalitātes vērtēšanas (akreditācijas) procesā ietverti ieteikumi RIS piemērošanas kārtības atspoguļošanai un grozījumiem dokumentā “Vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā”, ieteikumi izglītības kvalitātes risku vadībai un ieteikumi RIS izmantošanai izglītības iestāžu risku vadības procesā.