Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Pētījums veikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākumu projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros un paredz izvērtējumu par pašvaldību īstenoto sociālo pakalpojumu sniedzēju darba efektivitāti. Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem monitorings ir plānots kā daļa no sociālo pakalpojumu sniedzēju darba efektivitātes izvērtējuma. Nepieciešamība regulāri veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem mērījumus ir paredzēta arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, lai raksturotu politikas rezultātu, kas vērsts uz iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu, kvalitatīvu un efektīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu.

Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ir nozīmīgs sociāls resurss, kas palīdz sociālajiem dienestiem realizēt savas funkcijas. Sabiedrības uzticēšanās ir būtisks rādītājs sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī norāda uz sabiedrības spējām patstāvīgi meklēt palīdzību. Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ietekmē arī sociālā darba profesijas prestižu, rezultātā arī sociālo darbinieku profesionālo pašvērtējumu un efektīvu sociālā atbalsta realizāciju. Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Laikā no 2015.gada aprīļa līdz 2023.gada decembrim ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (Nr.9.2.1.1/15/I/001) ietvaros tika veikti divi pētījumi: 2017.gadā “Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai” (turpmāk “Ex-ante”) un 2023.gadā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībā: Ex-post pētījums” (turpmāk “Ex-post”), kuru ietvaros notika kvantitatīvas aptaujas ar pašvaldību iedzīvotājiem un sociālo dienestu klientiem, turklāt “Ex-post” pētījumā tika veikts arī sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem mērījums.

2024.gada pētījuma realizācijā tika izmantotas iepriekšējos pētījumos veiktās iestrādes un nodrošināts rezultātu salīdzinājums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pašvaldību sociālo dienestu tēls un darbības vērtējums sabiedrībā kopumā ir pozitīvs. Arī rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējo pētījumu (2017.g. ex-ante un 2023.g. ex-post) rezultātiem kopumā uzrāda pozitīvu dinamiku. Sociālā dienesta institūciju raksturo salīdzinoši augsti sabiedrības uzticēšanās, darba un apkalpošanas vērtējuma rādītāji:

• Sociālā dienesta vārds, galvenokārt, raisa pozitīvas asociācijas. Kādu no pozitīvām asociācijām (nozīmīgākās – atbalsts, palīdzība invalīdiem/ maznodrošinātajiem/ pensionāriem/ vientuļiem cilvēkiem/ grūtībās nonākušiem) nosauca trīs ceturtdaļas (73%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju;
• Pašvaldības sociālajam dienestam kopumā uzticas gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujas dalībnieku. Noraidošu attieksmi pārstāvēja 19% respondentu;
• Pēdējo divu gadu laikā vērsies vai sadarbojies ar pašvaldības sociālo dienestu ir 18% Latvijas iedzīvotāju vai kāds no viņa ģimenes locekļiem;
• Pašvaldību sociālos dienestus raksturo augsts darba novērtējums. Sociālā dienesta sniegtā palīdzība/ atbalsts apmierināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (81%) sociālo dienestu klientu;
• Dominējošo daļu (85%) klientu apmierināja sociālā dienesta darbinieku attieksme (ieinteresētība, laipnība, atsaucība) risinot klienta jautājumu;
• Pašvaldību sociālo dienestu reputācijas vērtējums raksturojams kā drīzāk pozitīvs, vidējais tās vērtējums 10 punktu skalā sasniedza 6,4 punktus;
• Salīdzinoši rezervētāka rezultātu aina atklājas sabiedrības informētības jautājumā. Katrs otrais (50%) aptaujas dalībnieks atzina, ka ir slikti informēts par pašvaldības sociālā dienesta darbību un funkcijām. Kā kopumā labu savu informētību par sociālā dienestu vērtēja 42% respondentu;
• Runājot par sociālo pakalpojumu kvalitātes izmaiņām pašvaldībā pēdējo 5 gadu laikā, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk pauda viedokli, ka tā nav mainījusies (40%) vai sniedza pozitīvu vērtējumu, ka tā ir uzlabojusies (31%).