Pētījumu un publikāciju datu bāze

Seroepidemioloģiskais pētījums: C hepatīta izplatība Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Jurijs Perevoščikovs
jurijs.perevoscikovs@spkc.gov.lv
67081521

Seroepidemioloģiskais pētījums: C hepatīta izplatība Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā

Pētījuma mērķis:

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Pētījuma uzdevums:
  1. Noskaidrot C hepatīta izplatību (prevalenci) piecās Latvijā esošās riska grupās:
    1. izvēlēties iestādes, kurās tiks veikts pētījums – pēc randomizētas izlases principa;
    2. atlasīt katrā no pētāmajām iestādēm nepieciešamo dalībnieku skaitu, kuri parakstīs informētu piekrišanu piedalīties pētījumā;
    3. paņemt asins paraugus no katras grupas dalībniekiem;
    4. laboratorijas izmeklējumā katrā no grupām noteikt anti-HCV un HCV-RNS asins analīzēs.
  2. Veikt aptauju par demogrāfiskiem un riska faktoriem un notikumiem, kuri var būt saistīti ar C hepatīta inficēšanos katrā no grupām.
  3. Veikt pieejamo datu analīzi, salīdzinot C hepatīta prevalenci visās riska grupās, arī nosakot atšķirības starp pētāmajām riska grupām.
  4. Noteikt ar C hepatītu saistītus faktorus (demogrāfiskus u.c.).
  5. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāt priekšlikumus C hepatīta samazināšanas pasākumiem riska grupās Latvijā.
Nodošanas datums:
23.02.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
gunta.rozkalne@spkc.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Slimību profilakses un kontroles centrs
pasts@spkc.gov.lv
Politikas joma:
Veselības politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai uzlabotu sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, tajā skaitā kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģisko drošību un attīstot uz pacientu vērstus ilgtspējīgus integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Pētījuma rezultātā valsts iestādes varēs precīzāk plānot pasākumus, kuri ir saistīti ar hepatīta C izplatības ierobežošanu Latvijā. Datus izmantos arī sabiedrības veselības zinātnes nodrošināšanai (bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādei; zinātnisko rakstu publicēšanai; dažādām prezentācijām starptautiskās konferencēs). Pētījuma rezultātu lietotāji - Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Labklājības ministrija, Latvijas pašvaldības, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, nevalstiskās organizācijas u.c.
Autoru saraksts:
  • Dace Trumpika
  • Gunita Virsnīte
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Valsts budžets 74.06.00 apakšprogramma Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi.
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
229592 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:
  1. Visaugstākais HCV infekcijas (pozitīvs anti-HCV un pozitīvs HCV-RNS) īpatsvars tika konstatēts nakts patversmes un/ vai patversmes pārstāvjiem (13,7%). Otrs augstākais HCV infekcijas īpatsvars tika konstatēts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientiem, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju iemītniekiem (3,8%).
  2. Iegūtie dati uzrādīja statistiski nozīmīgu saistību starp iepriekš veikto HCV ārstēšanu un respondenta ienākumu un izglītības līmeni, kas ļauj secināt, ka ienākuma līmenis daļēji izskaidro iepriekš pozitīva HCV rezultāta gadījumā veikto ārstēšanu (jo lielāks ienākumu un/vai izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība, ka veikta ārstēšana).
  3. Izvērtējot anketēšanā iekļautos HCV inficēšanās riska faktorus un to biežumu starp Pētījuma dalībniekiem, tika novērots, ka visaugstākais respondentu īpatsvars (57%) ir ar kādreiz veiktu invazīvu iejaukšanos (piem., operācijas ar vietējo anestēziju), tam seko kādreiz veikta operācija vispārējā anestēzijā (narkozē) (56,6%), gandrīz pusei no Pētījuma dalībniekiem ir vai ir bijuši pīrsingi (t.sk. caurdurtas ausis) (48,6%), retāk – ir vai ir bijis permanentais grims (18,7%) un tetovējums (17%).
  4. Nedaudz vairāk kā viena trešā daļa no visiem respondentiem atzīmēja, ka, viņuprāt, viņiem ir risks inficēties ar C hepatītu (38,0%), bet 29,3% respondentu šādu risku nesaskata.
Atpakaļ
To top