Pētījumu un publikāciju datu bāze

Vispārējais mērķis – Izpētīt esošo valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu pārvaldīšanas (vajadzību noteikšana, izvērtēšana, veidošana, apgādes ķēdes plānošana, atliktā piegāde, līgumi, iegāde, atjaunināšana, uzskaite, uzglabāšana, izsniegšana, loģistika, atsavināšana, norakstīšana, inventarizācija u.c.) sistēmu, un izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu, kā arī resursi tiek veidoti uz noteiktiem kritērijiem, kas paredzēta katastrofu pārvaldīšanai, kā arī nozares apdraudējumu vajadzībām.

1.Esošās situācijas izvērtējums un ārvalstu pieredzes analīze

1.1. Latvijas un ārvalstu normatīvo aktu un plānošanas dokumentu salīdzinošā analīze;

1.2. Esošās sistēmas Latvijā organizatorisko un funkciju izpildes procesu izvērtējums;

1.3. Privātā sektora uzņēmumu pieredzes apkopojums un izvērtējums;

1.4. Ārvalstu labās prakses (Vācija, Dānija, Polija, Igaunija un Somija) organizatorisko un funkciju izpildes procesu apkopojums un izvērtējums, un pieredzes vizīšu organizēšana un norise;

2.Risinājumu priekšlikumu un ziņojuma izstrāde

2.1. Risinājumu priekšlikumu izstrāde un darba semināra organizēšana priekšlikumu validēšanai;

2.2. Risinājumu priekšlikumu vispusīga analīze un salīdzinājums, optimālākā risinājuma ieviešanai izstrādājot priekšlikumus starpinstitucionālam rīcības plānam un veicot nepieciešamo resursu aplēsi;

2.3. Priekšlikumu izstrāde normatīvā regulējuma un plānošanas dokumentu pilnveidei.

Pētījuma ietvaros tika izpētīta Latvijas VMR un citu materiālo resursu plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas sistēma un izmantotās pieejas. Pašreizējā sistēma raksturojama kā decentralizēta, normatīvajā regulējumā nosakot, ka ministrijām, to padotībā esošām institūcijām un pašvaldībām nepieciešams apzināt un plānot resursus katastrofu pārvaldīšanai. Pētījumā konstatēts, ka gatavības pasākumi attiecībā uz MR nodrošinājumu gan valstiskā, gan pašvaldību līmenī nav pilnībā izpildīti, tai skaitā daudzu nozaru VMR un mobilizācijas rezervju kategorijām netiekot veidotām vai veidotām nepilnā apmērā.

MR veidošana nav bijusi politiski noteikta prioritāte, kam sekotu atbilstošs finansējums un kas ir būtiskākais izaicinājums pašreizējās valsts MR sistēmas darbībai. Finansējuma nepietiekamība ir tieši saistīta ar pašreizējo MR nodrošinājumu, noliktavu un to tehniskā nodrošinājuma atbilstību glabāšanas prasībām un pārvaldībai, transporta nodrošinājumu utt., kā arī regulējumā paredzēto iespēju izmantošanu, lai šos izaicinājumus mazinātu (piemēram, MR nodošanu glabāšanā komersantiem, atlikto piegāžu līgumu slēgšana utt.). Papildus identificēts, ka sistēma saskaras ar sistēmiskiem izaicinājumiem attiecībā uz vienotu un integrētu pieeju stratēģiskai plānošanai, vāju sadarbību starp valsts, privāto un nevalstisko sektoru un ierobežotu informācijas pieejamību un aktualitāti, kas ietekmē gan plānošanas aspektus, gan komunikācijas koordināciju apdraudējuma gadījumā.

Pētījuma ietvarā veikta MR sistēmas attīstības scenāriju (risinājumu) modelēšana, kā arī priekšlikumu izstrāde risinājumiem, kas ieviešami neatkarīgi no scenārija, un ir balstīta uz projekta ietvaros veikto esošās situācijas Latvijā un ārvalstu pieredzes un labās prakses izpēti un analīzi. Ārvalstu pieredzes padziļinātajā izpētē identificēts, ka MR sistēmā būtiska loma ir centralizācijas elementam – centralizētai MR pārvaldības institūcijai (turpmāk – Aģentūra), kurai ir loma valsts līmeņa MR plānošanā, veidošanā un pārvaldīšanā. Aģentūras loma tiek vērtēta atzinīgi, ņemot vērā valstu (piemēram, Igaunijas) pieredzi ar decentralizētu MR sistēmu. Tādēļ scenāriju izstrādē tika izvērtēts MR sistēmas centralizācijas elements – Aģentūra (jaunas centralizētas MR pārvaldības institūcijas (Aģentūras) izveide vai funkciju nodošana kādai no esošajām valsts institūcijām vai valsts kapitālsabiedrībām, stiprinot institūcijas kapacitāti un spējas MR veidošanā un pārvaldīšanā), ietekmējot MR sistēmā iesaistīto pušu lomu un atbildību maiņu.

Izveidoti un analizēti trīs iespējamie attīstības scenāriji:

1.Esošās situācijas attīstīšana – MR sistēmas attīstība, būtiski nemainot esošo modeli.

2.Daļēja centralizācija – Decentralizētās un centralizētās daļas stiprināšana.

3.Pilnīga centralizācija – Tiek attīstīta centralizētas MR pārvaldības institūcijas (Aģentūras) kapacitāte un pielāgoti pārējie MR sistēmas elementi.

Balstoties uz scenāriju salīdzinošo novērtējumu, kas ietver priekšrocību un trūkumu, un risku analīzi, kā optimālākais scenārijs tika izvēlēts 3. scenārijs ar augstāko centralizācijas pakāpi. Izvēlētajam scenārijam tika veiktas nepieciešamo resursu (cilvēkresursu, materiālo un finanšu) aplēses, secinot, ka pilnvērtīgai pilnīgas centralizācijas scenārija ieviešanai nepieciešamas ievērojamas investīcijas.