Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izzināt stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu piemērotību pļavu un ganību zelmeņu veidošanai, lai zinātniski pamatotu to audzēšanu un izmantošanu dažādām dzīvnieku sugām.

1. Veikt novērojumus un kopt ierīkotus zālāju zelmeņus (vismaz 34 dažādus maisījumus), kas paredzēti dažādai izmantošanai – pļaušanai, ganīšanai un kombinētai izmantošanai; 2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko sastāvu; 3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu; 4. Laboratoriski analizēt zāles ražas paraugus un uzskaitīt iegūtos datus; 5. Informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un citus interesentus par iegūtajiem rezultātiem zinātniski-praktiskajās konferencēs, semināros un publicējot rakstus nozares populāros žurnālos; 6. Izstrādāt un sagatavot izdošanai mācību grāmatu „Pļavu ekosistēmas un ganības”
Sausnas ražu būtiski ietekmē lopbarības ieguves zelmeņa vecums. Otrajā izmantošanas gadā sausnas raža bija samazinājusies vidēji par 3.50 t ha-1 vai 22%, salīdzinājumā ar pirmo zelmeņa izmantošanas gadu, bet trešajā izmantošanas gadā ražības kritums bija vēl straujāks – vidēji par 4.13 t ha-1 vai 34%, salīdzinājumā ar otro zelmeņa izmantošanas gadu.
Trešajā izmantošanas gadā, bija samazinājies tauriņziežu, un pieaudzis stiebrzāļu, kā arī platlapju īpatsvars zelmenī, salīdzinājumā ar otro izmantošanas gadu.
Salīdzinot zelmeņu botānisko sastāvu trešajā ražas gadā pa augsnes tipiem, novērotas atšķirības tauriņziežu, platlapju īpatsvarā zelmenī. Slāpekļa mēslojuma ietekme uz tauriņziežu īpatsvaru zelmenī arī bija atšķirīga. Tas liecina, ka augsnes un klimatiskie apstākļi konkrētajā audzēšanas vietā, atšķirīgi ietekmē zālaugu maisījumos iekļautās sugas un šķirnes vairāku izmantošanas gadu laikā.
Rekomendācijas ir sagatavotas kā mācību līdzeklis: A. Adamovičs „Pļavu ekosistēmas un ganības”. Materiāls izklāstīts saskaņā ar LLU studiju programmām „Pļavkopība” un „Lopbarības ražošana”.