Pētījumu un publikāciju datubāze

Nacionālais veselības dienests īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, kur veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tās novērtējumu, izstrādājot kartējumu, kurā iekļautas izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme un sagatavojot rekomendācijas turpmākajam sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai. Pētījuma tvērums ir sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (SAVA).

Pētījums veikts saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodoloģiju un tajā noteiktajiem kritērijiem, izdalot 6 galvenās daļas: (1) Sekundāro un lielo datu apstrāde – statistiskā analīze, vizualizācija un kartēšana; (2) SAVA pakalpojumu sniedzēju organizāciju kvantitatīvā aptauja; (3) SAVA pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto ārstniecības personu Delfi metodes aptauja; (4) Iedzīvotāju kvantitatīvā aptauja; (5) Fokusa grupu diskusijas; kopsavilkuma izveide; (6) Secinājumu un priekšlikumu izstrāde – izpētes kopsavilkums.

Izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu ar terminu tulkojumiem vienotas terminoloģijas attīstībai izglītības politikas veidošanai, pētniecībai un starptautiskai sadarbībai

Izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija , izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā un izstrādāt modeli un instrumentu  izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

Pētījuma mērķis bija iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Pētījuma mērķis ir sagatavot praktiskus priekšlikumus Ministru kabineta informatīvā ziņojuma projektam par civilās aizsardzības operacionālā vadības centra un Vienotā loģistikas centra funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un tā darbības nodrošināšanu.

Attiecībā uz civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumiem mērķis tika precizēts projekta īstenošanas laikā un tā galvenais fokuss bija koordinācijas pasākumu īstenošana katastrofu, katastrofu draudu vai citu ārkārtējo situāciju laikā, kā arī darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu koordinācijas pasākumu īstenošanu krīžu situācijās. Pētījuma objekts ir operacionāla līmeņa koordinēšanas pasākumi, kas neatrodas tiešā saistībā ar krīžu pārvaldību. Pētījumā izskatīta tikai netieša saistība ar stratēģiskā līmeņa krīzes pārvaldību, kur koordinēšanas pasākumi atbalsta krīzes pārvaldību, ievērojot deleģētos uzdevumus. Pētījuma objekts neaptver visus civilās aizsardzības uzdevumus, ko dažādas iestādes ikdienā veic, ievērojot savas pamatfunkcijas. Tā vietā pētījums koncentrēts uz konkrētiem koordinācijas pasākumiem, kas tiek veikti katastrofu, to draudu vai citu ārkārtēju situāciju laikā.

Izstrādāt pētījumu, kurā veikts fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post izvērtējums.

Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai  veiktu  Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Elektorāta aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmējošo faktoru izvērtējums. Uz tā balstoties tiek izstrādāts tālāko aktivitāšu kopums elektorāta līdzdalības un vēlēšanu procesa iznākumam uzticēšanās celšanai.