Pētījumu un publikāciju datubāze

Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.

2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.

Kvantitatīvi un sociāli ekonomiski novērtēt Latvijas ZIZIMM sektorā īstenoto un plānoto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi uz SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu meža apsaimniekošanā, kā arī to ieguldījumu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstīšanu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijā.

Pētījuma izpilde dos iespēju apzināt un saglabāt Latvijas augu ģenētiskos resursus, izstrādāt ieteikumus turpmākai in situ saglabāšanai, un nodrošināt ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Turpināt īstenot sugu aizsardzības plānā paredzētos uzdevumus attiecībā uz vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpētes vajadzībām un populācijas monitoringu, uzsverot divas līdz šim neaplūkotas jomas – vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

Nodrošināt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Latvijas līdzdalību (Latvijas līdzdalības finansējums Stokholmas kongresa organizācijas sekretariātam kongresa sagatavošanas darbiem) Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju apvienības (International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa (https://iufro2024.com) organizēšanā, kas ir lielākā globālā mežzinātnes konference.

Sagatavot publiski pieejamu un vienkārši izmantojamu atsevišķas mežaudzes prognožu rīku mežkopības pasākumu un meža apsaimniekotāja lēmuma ilgtermiņa ietekmes vērtēšanai.

Sagatavot un nodot informāciju par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas (2030) prasību kontekstā Latvijas lēmumu ieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm.

Dot ieguldījumu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.

Iegūt informāciju gan par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī) un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, gan veikt Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu. Otrā līmeņa meža monitorings dod iespēju iegūt datus par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošina informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides  faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām.

Izstrādāt priekšlikumus meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.

Precizēt metodiku un iegūt informāciju par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā.

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Aprobēt seno meža  koncepciju Latvijas apstākļiem un apzināt seno mežu problemātiku, kas saistīta ar to dažādību teritoriālā, vēsturiskā un tipoloģiskā, kā arī normatīvā skatījumā saistībā ar Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām un prasībām. Pētījums organizēts vairākās savstarpēji saistītās daļās, ka ietver izvērstu aktuālās meža inventarizācijas, tālizpētes datu un vēsturisko materiālu karšu, kā arī citu pētījumu rezultātu un satura analīzi.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.

Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.