Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Izstrādāt pētījumu, kurā veikts fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post izvērtējums.
Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai veiktu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.
Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
2022. gada oktobrī un novembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, digitālo finanšu pratību, finansiālo iekļautību, finansiālo noturību un finansiālo labklājību. Šīs aptaujas dati izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai.
Pierādījumu gūšana par ES fondu 2014.- 2020.gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
lietderību, efektivitāti un ietekmi.
Identificēt “Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam” ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) un pasākumu darbības, kurās būtu iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas un noteikt identificētajām darbībām prioritātēs atbilstošāko no vienkāršoto izmaksu veidiem
Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
Sniegt ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, analizējot Latvijas un ārvalstu pieredzi, izvērtējot efektīvāko institucionālo risinājumu, piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.
· Noteikt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu – nodokļu maksātāju apmierinātību ar VID sniegtajiem pakalpojumiem;
· Novērtēt dažādus pakalpojumu aspektus; · Analizēt esošos un vēlamos informācijas avotus par VID pakalpojumiem. |
Izvērtējuma sfērā iekļautas dažādas izglītības iestādes, tai skaitā izglītības iestādes, kur kultūrizglītības jautājumi ir tikai viena no apmācību jomām.
Finanšu instrumentu ieviešanas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sākotnējā (ex-ante) novērtēšana, lai identificētu jomas, kurās pastāv neoptimāli tirgus apstākļi vai tirgus nepilnības finansējuma pieejamības nodrošināšanai
Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (turpmāk – EEZ un NFI) ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem. |
Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.
Izstrādāt pētījumu, kurā veikta fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post analīze.
2019. gada septembrī un oktobrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma SIA “Aptauju Centrs” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kā arī to izmantošanas paradumus. Šīs aptaujas dati tika izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu.
Rezultāti rāda, ka iedzīvotāju Finanšu pratības indekss 2019. gadā bija 21.7 procentpunkti no 99 procentpunktiem. Redzamas būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās – sociāli mazāk aizsargāto un mazāk izglītoto iedzīvotāju finanšu pratība ir ievērojami zemāka nekā ekonomiski aktīviem, darbspējīgiem un augstāk izglītotiem iedzīvotājiem.
Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību; Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu sistēmu un informētību par to.
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu reformu.
• Noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu savai informētībai par nodokļu reformu un ar to saistītajām izmaiņām nodokļos.
• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par nodokļu reformas ietekmi uz sabiedrību kopumā un atsevišķām iedzīvotāju grupām, kā arī dažādiem procesiem (nevienlīdzību, ēnu ekonomiku u.c.).
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžetu.
• Noskaidrot attieksmi pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu.
• Noskaidrot informētību un attieksmi pret „Simtgades loteriju” un čeku loteriju.
Pētījuma mērķis ir precizēt mājas lapas pārveides darba uzdevumu un noskaidrot pieņēmumus, viedokļus un risināmās problēmas, kā arī to plašāku kontekstu. Sekundārs mērķis ir noskaidrot mājas lapas mērķauditorijas un pieņēmumus attiecībā uz tām, lai pēcāk veiktu to padziļinātu izpēti.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā posmā tika iepazīts mājas lapas saturs, otrajā posmā tika veiktas intervijas ar iestādes vadību un trešajā posmā tika veikts mājas lapas analītikas pētījums.
Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.
Pētījuma mērķis bija novērtēt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomas ieguldījumu, kas īstenoti darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, efektivitāti un ietekmi uz ilgtspējīgu valsts pārvaldes attīstību, ņemot vērā Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gada plānošanas periodam noteikto mērķus un prioritātes, kā arī identificēt IKT un publisko pakalpojumu sistēmas attīstības vajadzības Latvijā nākamajiem ES fondu plānošanas periodam pēc 2020.gada un atbalsta pasākumu un perspektīvāko atbalsta pasākumu identificēšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Izvērtējuma tvērumā tika iekļauti 39 apakšaktivitātes ietvaros īstenotie projekti no apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātajiem 63 projektiem. Pētījuma apjomā ietvertie projekti aptver 93,36 milj. EUR investīcijas no kopējām apakšaktivitātes investīcijām – 138,12 milj. EUR.