Pētījumu un publikāciju datubāze

• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.

Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot Latvijas mikro un mazo uzņēmumu amatpersonu attieksmi pret vairākiem iespējamiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, kurus režīmus kopumā vairāk atbalsta uzņēmumi, kas šobrīd maksā mikrouzņēmuma nodokli, un uzņēmumi, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā.

• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret godprātīgu nodokļu nomaksu;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi par nodokļos samaksāto līdzekļu izmantojumu;
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kopējo nodokļu sistēmu

Pētījuma ietvaros veikti laboratoriski pētījumi un praktiski mērījumi RTU laboratorijā un novērtēti produktu dabiskie zudumi, ņemot vērā šo produktu viskozitāti un tvaika spiedienu atkarībā no temperatūras.
Pētījuma ietvaros veikti novērojumi pie vairākiem komersantiem par zudumiem pie šo produktu saņemšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un pārvietošanas apjomiem un šobrīd praksē esošajām tehnoloģiskajām iespējām muitas jomā.

Noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret finanšu pratību un tās uzlabošanu visa mūža garumā, lai FKTK kopā ar partneriem varētu šo attieksmi pozitīvi ietekmēt.

Pētījuma mērķis ir uz PSRS laika dokumentu pamata iegūt informāciju, kas apliecina faktisko bilanci starp Latviju un PSRS, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu struktūru 1976.- 1990. gadam.

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un
lietderību ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pasākumu pilnveidošanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi otro mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājusies. Tā vērtība 2015. gadā sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6).
“Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma izveidots Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss, kurš 2014. gadā ir 20.6 punkti (maksimāli bija iespējams iegūt 99 punktus).
Latvijas iedzīvotāji nepievērš īpašu uzmanību sava budžeta plānošanai un kontrolei, tāpat diezgan maza sabiedrības daļa domā par savu finansiālo nodrošinājumu nākotnē un pietiekamā daudzumā neveic uzkrājumus vai ieguldījumus, kā arī pietiekami neiesaistās pensiju līmeņos.

Veikt Latvijas esošās nodokļu sistēmas novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamām reformām taisnīgākās un efektīvākās nodokļu sistēmas izveidei.