Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem.

Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu liemeņu un gaļas ieguvei.

1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā;
2. Novērtēt Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai;
3. Izstrādāt zinātniski pamatotus labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Uzlabot ganību airenes ģenētiskā materiāla ziemcietību un ilggadību, kā arī palielināt izejmateriāla ģenētisko daudzveidību atbilstoši Ziemeļeiropas klimatiskās zonas prasībām. Tas nākotnē selekcionāriem ļaus ātrāk reaģēt uz klimatisko pārmaiņu un politisko lēmumu sekām, un apmierināt patērētāju prasības šai kontekstā.

APP Dārzkopības institūtā (DI) tiek uzturēta un pētīta plašākā dārzaugu ģenētisko resursu kolekcija Latvijā. Ģenētisko resursu paraugi tiek saglabāti atbilstoši drošas saglabāšanas metodikai, izpētes grupas paraugi (Latvijā izveidotās šķirnes, Latvijā izveidoti, izvērtēti kloni, līnijas ar vērtīgām kvantitatīvām vai kvalitatīvām īpašībām un vietējās tautas selekcijas šķirnes) ir dublēti.

Veikt E hepatīta monitoringu mājas un meža cūku asins paraugos, mājas cūku fekāliju paraugos un gaļas produktos. Monitoringa rezultāti sniegs informāciju par E hepatīta izplatību mājas un meža cūku populācijā, kā arī kalpos kā agrīna brīdināšanas sistēma signālam uzsākt E hepatīta apkarošanu un uzraudzību.

Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu titāna dioksīda un sudraba nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai

ERA–net CORE Organic Plus projekta PRODIVA virsmērķis bija zinātniski pārbaudīt Ziemeļeiropā jau praktiķu pielietotās netiešās nezāļu ierobežošanas metodes saistībā ar pēdējos gados iegūtajām jaunajām fundamentālajām zināšanām augu–augsnes mijiedarbības jomā un izstrādāt jaunas zinātniski pamatotas nezāļu netiešās ierobežošanas metodes, tādējādi radot iespējas arī būtiski samazināt vides piesārņojumu ar siltumnīcas efektu veidojošām gāzēm, kuras daudz vairāk rodas pielietojot tiešās nezāļu ierobežošanas metodes.

Definēt turpmākās pētījumu tēmas, lai sekmīgi ieviestu lauzējveltņa tehnoloģiju bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā . Galvenokārt tās ir sasistītas ar dārzeņu ražas mazinājuma novēršanu šajā lauzējveltņa tehnoloģijā.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu; sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Meža resursu statistiskās inventarizācijas III cikla IV gada parauglaukumu apsekošana dabā, kuri netiek apsekoti citu finanšu instrumentu līgumu ietvaros. Parauglaukumos, kuros uzskaitīti koksnes resursi, plānota to pārmērīšana (visu koku krūšaugstuma caurmēra mērījumi, izlases koku augstumu mērījumi, statiskā atmiruma uzskaite) saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (tiešsaite: http://www.silava.lv/petijumi/nacionlais-mea-monitorings.aspx). Zemes lietojuma veida novērtēšana parauglaukumos bez koksnes resursiem.
Koku vainagu stāvokļa ikgadējā novērtēšana 115 parauglaukumos saskaņā ar starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) izstrādāto un aprobēto metodiku (http://icp-forests.net/page/icp-forests-manual).
Sagatavoti aprēķini par III cikla I, II, III un IV gada mērījumu rezultātiem un apsekoto parauglaukumu kopsavilkums sadalījumā pa meža resursu monitoringa plānošanas pamatvienībām, kuras sakrīt ar bijušajiem Latvijas administratīvajiem rajoniem.
Sagatavots 2017. gadā līguma Nr. 200417/S11 ietvaros apsekoto un uzmērīto meža resursu monitoringa parauglaukumu saraksts un līguma ietvaros uzmērīto I līmeņa gaisa piesārņojuma monitoringa parauglaukumu saraksts.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu un rapšu šķirnēm, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Apzināt Latvijā līdz šim izstrādāto (meža) bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku saturu attiecībā uz to mērķiem un uzdevumiem, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, iegūstamo datu apstrādes iespējām un ierobežojumiem;
Meža bioloģiskās daudzveidības (BD) nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcijas izstrāde:
Aprobēt koncepcijas ietvaros sagatavotos priekšlikumus MRM laukumu paraugkopā un testa teritorijās.
Sagatavot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku, nosakot mērķus, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, uzskaites periodiskumu, iegūstamo datu apstrādes metodes un ierobežojumus.
Sagatavot BD monitoringa izmaksu aprēķinu.
Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežojošiem samazināšanas pasākumiem, ievērojot augu prasības pēc barības vielām un to saturu augsnē. Saskaņot viedokļus starp nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.