Pētījumu un publikāciju datubāze

Pārbaudīt dažādu insekticīdu un smidzināšanas režīmu efektivitāti smiltsērkšķi stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādi, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes rādītāju (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem, novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Pētījuma mērķis ir rekomendāciju izstrādāšana un apaļo kokmateriālu pievešanas ietekmes uz vidi mazināšanai un izmaksu samazināšanai galvenās cirtes cirsmās uz gruntīm ar mazu nestspēju, izvēloties darba apstākļiem un plānotajam pievedamo kokmateriālu apjomam atbilstošu tehniku. Pētījuma mērķi sasniedz, iegūstot empīriskus datus par risu veidošanos, atkarībā no pievesto kravu skaita un kravu lieluma, kā arī grunts nestspējas parametriem. Vienlaicīgi ar risu veidošanos pievešanās laikā raksturo izmaiņas pievedējtraktora degvielas patēriņā, atkarībā no pievešanas apstākļiem (brauciens pa zaru ceļu vai bez tā un pa dažāda dziļuma risēm), kā arī augsnes sablīvējumu, izmantojot ģeoradaru un penetrologeru. Turpmākajos gados 2019. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos seko augsnes sablīvējuma izmaiņām, kā arī novērtē risu formas un dziļuma izmaiņas.

Novērtēt, vai PVN samazinājums ir piemērots mazumtirdzniecības cenās svaigiem augļiem un dārzeņiem ar samazinātu PVN likmi.

Izvērtēt uz rezultātiem balstītu agrovides pasākumu ieviešanas iespējamību Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, paredzot pamata un brīvprātīgās agrovides prakses, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanos, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mazināšanu, kā arī citus ieguvumus sabiedrībai

Noskaidrot ĀCM vīrusa iespējamo cirkulācijas dinamiku Latvijā un tās ietekmi uz meža cūku populāciju kopš epizootijas sākuma.

Lauksaimniecības noteču monitoringa realizācijas vispārējo nepieciešamību nosaka Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuras apstiprinātas ar MK 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.130. Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam sadaļas 12. “Turpmākās rīcības plānojums” apakšsadaļā 12
Ilggadīgie lauksaimniecības noteču monitoringa dati (1995. – 2018. g.) pierāda, ka lauksaimniecības ietekmētajās teritorijās slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās ir atkarīga no antropogēnās ietekmes (lauksaimniecības zemju izmantošanas intensitāte) un dabiskajiem faktoriem (meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi).

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Turpināt attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes, kā arī izmantot šo modeli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai.

Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju.

Izvērtēt oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā un integrēt tās Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma

Sagatavot informāciju par privātajiem (iespēju robežās šādā sadalījumā – privātie kopā, privātas juridiskas, privātas fiziskas personas) meža īpašumiem un to apsaimniekošanu.

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem.

Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu liemeņu un gaļas ieguvei.

1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā;
2. Novērtēt Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai;
3. Izstrādāt zinātniski pamatotus labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Uzlabot ganību airenes ģenētiskā materiāla ziemcietību un ilggadību, kā arī palielināt izejmateriāla ģenētisko daudzveidību atbilstoši Ziemeļeiropas klimatiskās zonas prasībām. Tas nākotnē selekcionāriem ļaus ātrāk reaģēt uz klimatisko pārmaiņu un politisko lēmumu sekām, un apmierināt patērētāju prasības šai kontekstā.