Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai. Uzdevumi: 1) Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 2) Veikt ābolu tinēja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 3) Veikt augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē. 4) Pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos, kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai.
RIMpro-Hplocampa modeļa sniegtā imago attīstības prognoze neatbilda veiktajiem novērojumiem. Gan imago izlidošana, gan olu attīstība sākās vēlāk un turpinājās ilgāk, nekā to prognozēja modelis. Līdz ar to pastāv aizdomas, ka arī modeļa piedāvātais smidzinājuma veikšanas laiks bija pārlieku agrs.

Veikt E hepatīta monitoringu mājas un meža cūku asins paraugos, mājas cūku fekāliju paraugos un gaļas produktos. Monitoringa rezultāti sniegs informāciju par E hepatīta izplatību mājas un meža cūku populācijā, kā arī kalpos kā agrīna brīdināšanas sistēma signālam uzsākt E hepatīta apkarošanu un uzraudzību.

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu, palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Skaidrot dažādos veidos izbarotas spēkbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu liemeņu iznākumu.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu titāna dioksīda un sudraba nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Novērtēt Latvijas lauksaimniecības biomasas ilgtspēju ES atjaunojamās enerģijas Direktīvas 2018/2001 kontekstā.

Veicināt lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares un projektu sadarbību, lai izstrādātu jaunus produktus – bioloģiskas izcelsmes augu piena (kaņepes un sojas pupiņas) saldējumu un dzērienus ar dažādām Latvijā audzētu ogu, augļu un dārzeņu piedevām un nodotu projekta ietvaros gūtās zināšanas dažādām mērķauditorijām Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) tīklā un citos komunikācijas kanālos.

Iepazīties ar dārzaugu ģenētisko resursu saglabāšanu, audzēšanu, pavairošanu un izpēti, pielietojot mūsdienīgās tehnoloģijas un klimata kontroli.

attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, integrējot to ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognozēšanas dinamisko modeli, un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes

Pārbaudīt dažādu insekticīdu un smidzināšanas režīmu efektivitāti smiltsērkšķi stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādi, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes rādītāju (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem, novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Pētījuma mērķis ir rekomendāciju izstrādāšana un apaļo kokmateriālu pievešanas ietekmes uz vidi mazināšanai un izmaksu samazināšanai galvenās cirtes cirsmās uz gruntīm ar mazu nestspēju, izvēloties darba apstākļiem un plānotajam pievedamo kokmateriālu apjomam atbilstošu tehniku. Pētījuma mērķi sasniedz, iegūstot empīriskus datus par risu veidošanos, atkarībā no pievesto kravu skaita un kravu lieluma, kā arī grunts nestspējas parametriem. Vienlaicīgi ar risu veidošanos pievešanās laikā raksturo izmaiņas pievedējtraktora degvielas patēriņā, atkarībā no pievešanas apstākļiem (brauciens pa zaru ceļu vai bez tā un pa dažāda dziļuma risēm), kā arī augsnes sablīvējumu, izmantojot ģeoradaru un penetrologeru. Turpmākajos gados 2019. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos seko augsnes sablīvējuma izmaiņām, kā arī novērtē risu formas un dziļuma izmaiņas.

Novērtēt, vai PVN samazinājums ir piemērots mazumtirdzniecības cenās svaigiem augļiem un dārzeņiem ar samazinātu PVN likmi.

Izvērtēt uz rezultātiem balstītu agrovides pasākumu ieviešanas iespējamību Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, paredzot pamata un brīvprātīgās agrovides prakses, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanos, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mazināšanu, kā arī citus ieguvumus sabiedrībai

Noskaidrot ĀCM vīrusa iespējamo cirkulācijas dinamiku Latvijā un tās ietekmi uz meža cūku populāciju kopš epizootijas sākuma.

Lauksaimniecības noteču monitoringa realizācijas vispārējo nepieciešamību nosaka Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuras apstiprinātas ar MK 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.130. Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam sadaļas 12. “Turpmākās rīcības plānojums” apakšsadaļā 12
Ilggadīgie lauksaimniecības noteču monitoringa dati (1995. – 2018. g.) pierāda, ka lauksaimniecības ietekmētajās teritorijās slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās ir atkarīga no antropogēnās ietekmes (lauksaimniecības zemju izmantošanas intensitāte) un dabiskajiem faktoriem (meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi).

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.