Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Aktualizēt 2014.-2020.gada ESF projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros izstrādāto jauno mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) metodoloģiju, veicot MRIB vērtību atjaunošanu.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.
Izvērtēt šķēršļus vides, informācijas un pakalpojumu pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai
Pētījums ir daļa no starptautiska salīdzinoša longitudināla pētījuma, kurš programmā “Paaudzes un dzimte” (angļu val. – Generation& Gender Programme) kopš 2004. gada tiek īstenots vairāk nekā 20 pasaules valstīs, veicot 18-79 gadus vecu iedzīvotāju apsekojumu. Pētījuma mērķis ir sekot līdzi izmaiņām ģimenes institūtā, vērtējot, kā to ietekmē cilvēku vērtībuzskati, politikā notiekošais un ekonomikas attīstība. Tam ir būtiska nozīme, veicot fundamentālas izvēles visos cilvēka dzīves posmos: laulības un bērna kopšana, nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošana, aiziešana pensijā, mājokļa izvēle un vecumdienas. Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm pamata izvēlēm, savukārt ietekmē viņu personīgo labklājību, kā arī sabiedrības, kurā viņi dzīvo, pielāgošanās spēju un konkurētspēju.
Latvija pirmo reizi šajā salīdzinošajā pētījumā iesaistījās 2017. gadā, adaptējot izstrādāto metodoloģiju un veicot 2283 iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz Latvijas pirmā posma datiem, sagatavots atsevišķs nacionāls analītisks ziņojums “Latvijas Ģimenes paaudzēs”, kurā analizēta partnerattiecību un laulību tematika, reproduktīvā uzvedība un uzskati, starppaaudžu attiecības ģimenēs Latvijā, dzimumu lomas un pienākumi dažāda tipa mājsaimniecībās, kā arī ģimenes un darba dzīves savienošanas izplatītākie modeļi. Veiktais pētījums ir vērtīgs papildu datu avots turpmākai demogrāfijas politikas izstrādei valstī.
Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.
Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.
Izpētīt jauniešu līdzdalības veidus un formas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, noskaidrojot, kādas ir jauniešu iespējas iesaistīties, kas ir galvenie kavēkļi un kas – motivācijas aktīvai līdzdalībai.
- Noskaidrot bērnu dzimšanas ăimenē veicinošos un kavējošos faktorus un iespējamos risinājumus.
- Noskaidrot ăimeĦu (bez bērniem un atkarībā no bērnu skaita ăimenē) kvalitatīvās vajadzības (valsts un pašvaldības atbalsts, sniedzot sociālos u.c. pakalpojumus, to pieejamība, svētku organizēšana – kā ăimenes vienojoši pasākumi, izklaides pasākumi – teātris, kino, muzeji, pieejamība)
- Noskaidrot dažādu demogrāfisko grupu pilnvērtīgas attīstības, eksistences priekšnosacījumus, visefektīvāko dialogu ar valsti, instrumentu (pakalpojumu)
kopumu valstī pilnvērtīga sabiedrības locekĜa izaudzināšanai, t.sk. efektīvu koordinācijas sistēmu valstī; - Noskaidrot, kā panākt pozitīvu pieeju bērnu audzināšanā šķirtās ģimenēs
Apkopota informācija par bērnu dzīves kvalitāti Latvijā 2004.gadā.
Informācija ir sagrupēta atbilstoši Konvencijā par bērna tiesībām deklarētajām bērnu tiesībām: tiesībām uz veselību un veselības aprūpi; tiesībām uz labklājību; tiesībām uz ģimenisko aprūpi; tiesībām uz izglītību, brīvo laiku un kultūras pasākumiem; bērnu pilsoniskām tiesībām un brīvībām, kā arī bērnu īpašo aizsardzību. Pārskatā arī sniegta informācija par 2004.gadā veiktajiem pasākumiem bērnu stāvokļa uzlabošanai Latvijā. Lai gūtu pilnīgāku ieskatu par bērnu stāvoklī valstī, pārskatā ir iekļauti un salīdzināti statistikas dati par 2003. un 2004.gadu, kā arī izvērtētas izmaiņas šajā jomā pēdējās desmitgades laikā – kopš 1995.gada.