Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izpētīt un piedāvāt  konkrētus produktivitātes veicināšanas pasākumus, īpaši ar uzsvaru uz mikrodatu (uzņēmumu līmenis) analīzi.

1. Izpētīt Latvijas produktivitātes veicināšanas praktiskos aspektus makro, nozaru un uzņēmumu griezumā, veicot salīdzinājumu ar Baltijas valstīm un identificējot Latvijas atpalicības iemeslus.
2. Sniegt priekšlikumus produktivitātes aprēķinam uzņēmumu griezumā un kritērijiem valsts atbalsta programmās (kritēriju pamatojums valsts grantu, kredītu vai investīciju sniegšanai uzņēmumiem ekonomikas transformācijas kontekstā).
3. Izstrādāt izvērtējumu par produktivitātes kāpināšanu un ekonomikas transformāciju, kas iekļauj priekšlikumus par turpmāk nepieciešamajiem stimuliem un nosacījumiem uzņēmumiem valsts atbalstu programmu ietvaros.

Pētījuma ietvaros tika veikta Latvijas produktivitātes pieauguma faktoru un valsts atbalsta efektivitātes pazilināta analīze makro, nozaru un īpaši uzņēmumu līmenī. Veiktā mikrodatu analīze un valsts atbalsta instrumentu izvērtējums apliecina, ka Latvijas ekonomikas strukturālās transformācijas galvenais ierobežojošais faktors nav uzņēmējdarbības aktivitātes trūkums, bet gan izteikta produktivitātes nevienmērība uzņēmumu un nozaru griezumā. Tāpat kā citu valstu ekonomikās, relatīvi neliela uzņēmumu grupa (aptuveni 2 % no analizētās ģenerālkopas) rada lielu daļu no kopējās pievienotās vērtības, eksporta un algu fonda, kamēr ievērojama uzņēmumu daļa demonstrē stagnējošu vai zemu produktivitāti. Šāda ekonomikas struktūra palielina risku ilgtermiņā iestrēgt “vidēju ienākumu slazdā” un kavē konverģenci ar attīstītākajām ES valstīm.

Empīriskie rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka produktivitātes līderus raksturo savstarpēji saistīts faktoru kopums: augsts cilvēkkapitāla līmenis, inovāciju aktivitāte, digitālais briedums, kvalitatīva korporatīvā pārvaldība, eksporta kapacitāte un piekļuve kapitālam. Tomēr līdzšinējā valsts atbalsta sistēma šos faktorus ir ņēmusi vērā fragmentāri, jo dominē formāli atbilstības kritēriji, kas nepietiekami atspoguļo uzņēmumu transformācijas potenciālu. Rezultātā publiskā finansējuma ietekme uz noturīgu produktivitātes pieaugumu ir nevienmērīga, un atbalsts nereti nonāk uzņēmumos ar ierobežotu izaugsmes potenciālu.

Autori izsaka priekšlikumus politikas veidotājiem izvērtēt iespēju pārorientēt valsts atbalsta instrumentus uz datos balstītu divpakāpju atlases modeli, stiprināt cilvēkkapitāla un mūžizglītības komponenti, nodrošināt selektīvas investīcijas digitalizācijā un institucionālu reformu saskaņotību, kā arī ieviest sistemātisku ex-ante un ex-post ietekmes novērtējumu. Kopumā secināms, ka mērķēta, stratēģiski koordinēta un produktivitātē balstīta valsts atbalsta politika ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai transformācijai un konkurētspējas pieaugumam.

Ņemot vērā aizsardzības nozares pieaugušo nozīmi un lielo valsts finansējumu nozares stiprināšanai, pētījuma ietvaros padziļināti analizēta aizsardzības industrijas uzņēmumu loma Latvijas ekonomikas izaugsmē un produktivitātes attīstībā. Pētījuma ietvaros sagatavots ziņojums “Latvijas aizsardzības industrijas attīstība un konkurētspēja”.