Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Pētījums tika veikts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākumu projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros, kas paredz veikt izvērtējumu par pašvaldību īstenoto sociālo pakalpojumu sniedzēju darba efektivitāti.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:

• sadarbības pieredze ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un tās vērtējums;
• uzticēšanās pašvaldības sociālajam dienestam un vērtējumu argumentācija.

Laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2024.gadam ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veikti trīs pētījumi:

• 2017.gadā “Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai”;
• 2022.gadā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībā: Ex-post pētījums”;
• 2024.gada maijā- jūnijā pētījums “Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem”.

2025.gada pētījumā tika izmantotas iepriekšējos pētījumos veiktās iestrādes un nodrošināts rezultātu salīdzinājums.

2025 .gada aptaujas rezultāti kopumā ir līdzīgi iepriekšējo pētījumu (2017., 2022. un 2024.g.) rezultātiem. Latvijas pašvaldību sociālos dienestus raksturo pozitīvs tēls, sabiedrības vairākums tiem uzticas. Respondenti, kuri ir vērsušies pašvaldību sociālajos dienestos dominējošajā daļā gadījumu ir apmierināti ar saņemto palīdzību, atbalstu.

• Latvijas sabiedrības vairākums (54%) kopumā uzticas pašvaldību sociālajiem dienestiem. Noraidošu attieksmi pārstāvēja 17% aptaujāto. Šogad samazinājies gan to respondentu skaits, kuri uzticas sociālajiem dienestiem, gan to skaits, kuri tiem neuzticas, savukārt būtiski pieaudzis respondentu skaits, kuriem nebija konkrēta viedokļa par sociālajiem dienestiem.
• Nozīmīgākie uzticēšanos veicinošie faktori ir priekšstati par pašvaldību sociālo dienestu atsaucību, vēlmi palīdzēt un pozitīvo personisko vai citu cilvēku pieredzi. Arī neuzticēšanās iemesli, galvenokārt, tika argumentēti ar negatīvo personisko vai līdzcilvēku pieredzi, kā arī nepietiekamo pašvaldības sociālo dienestu kapacitāti, to iespējām palīdzēt.
• Pēdējo divu gadu laikā vērsušies vai sadarbojušies ar pašvaldības sociālo dienestu ir 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits kopš 2022.g. pētījuma nav būtiski mainījies. Pārliecinoši visvairāk (33%) pašvaldību sociālo dienestu klientu ir respondentu vidū ar zemu ienākumu līmeni (līdz 400 EUR) uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Otrs augstākais sociālo dienestu klientu īpatsvars vērojams iedzīvotāju grupā, kuri dzīvo vieni (23%).
• Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šogad pašvaldību sociālos dienestus raksturo augsts darba novērtējums. Sociālā dienesta sniegtā palīdzība/ atbalsts apmierināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (78%) Latvijas iedzīvotāju, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies sociālajā dienestā. Neapmierināti ar saņemto atbalstu bija 18% sociālo dienestu klienti un viņu skaits pēdējo gadu laikā nav mainījies.