Pētījumu un publikāciju datu bāze

Iegūt reprezentatīvu un aktuālu informāciju par sabiedrības izpratnes līmeni un attieksmi pret finanšu noziegumiem, sabiedrības uzticēšanos Finanšu izlūkošanas dienestam un citām institūcijām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmā, kā arī noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par finanšu pakalpojumu izvēli ārvalstīs un kriptovalūtas izmantošanu.

Finanšu izlūkošanas dienesta 2024. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā sabiedrība izprot, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, naudas atmazgāšana un akcīzes preču kontrabanda atstāj negatīvu iespaidu uz sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Tomēr aptauja liecina, ka nozīmīga daļa Latvijas sabiedrības ir gatava savās interesēs veikt finanšu pārkāpumus vai izmantot tajos gūtos labumus.
Lai uzlabotu situāciju un spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par NILL un tās negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību, kā arī paaugstinātu izpratni par Finanšu izlūkošanas darbu NILL novēršanas jomā, nepieciešams īstenot sabiedriskās domas aptauju / pētījumu, aptverot vairākas tēmas.
1. Finanšu izlūkošanas darbs NILL apkarošanā. Izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu NILL novēršanas sistēmā un Finanšu izlūkošanas dienesta galvenajiem uzdevumiem.
2. Iedzīvotāju izvēle finanšu iestāžu pakalpojumiem ārvalstīs.
3. Sabiedrības vērtējums par NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas iestāžu efektivitāti un integritāti, sabiedrības uzticēšanās līmenis attiecīgajām iestādēm.

1. Latvijas iedzīvotāju vidū nedaudz pieaugusi gatavība iesaistīties finanšu pārkāpumos vai gūt labumu no tiem.

2. Ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri būtu gatavi ziņot par radiniekiem vai paziņām, ja tie iesaistīti sankciju pārkāpumos.

3. 26% iedzīvotāju joprojām uzskata, ka naudas atmazgāšana notiek tikai caur komercbankām un citām finanšu iestādēm.

4. 23% aptaujāto piekrīt, ka viņus neietekmē uzņēmumu nodokļu nemaksāšana vai “aplokšņu algas”, savukārt 69% nepiekrīt.

5. 18%iedzīvotāju atzīst, ka paši vai ģimenes loceklis neapzināti varētu būt iesaistīts naudas atmazgāšanā.

6. Sabiedrība augstāk nekā pērn vērtē jauniešu un senioru risku neapzināti iesaistīties naudas atmazgāšanā.

7. Atbalsts cīņai ar NILL saglabājas augsts un turpina pieaugt.

8. Lielākā daļa iedzīvotāju par pārkāpumiem uzskata, ja:
a. Uz personas vārda tiek reģistrēts uzņēmums, kurā viņš nepiedalās;
b. Uz viņa kontu pārskaita naudu un persona to izņem, atdodot skaidrā naudā;
c. Persona iegādājas preces no sankcijām pakļauta uzņēmuma;
d. Citiem tiek dota pieeja savam kontam.

9. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka naudas atmazgāšana ir saistīta ar kontrabandu, nodokļu nemaksāšanu, narkotiku tirdzniecību, kukuļošanu, sankciju apiešanu un cilvēku tirdzniecību.

10. Sabiedrības priekšstats par FID darbu uzlabojies – iedzīvotāji precīzāk spēj nosaukt dienesta galvenās funkcijas: aizdomīgu darījumu analīze, komercbanku uzraudzība, informācijas sniegšana izmeklēšanas iestādēm un metodisko materiālu izstrāde.

11. Vienlaikus sabiedrības attieksme pret valsts panākumiem NILL novēršanā kļuvusi kritiskāka.

12. Ietekmīgākās institūcijas FID darbības kontekstā iedzīvotāju vērtējumā ir Latvijas valdība, komercbankas, Latvijas Banka un FID.

13. Privātais konts ārvalstu maksājumu sistēmās (Revolut, Paysera, Wise) ir 23,6% iedzīvotāju, 4,2% plāno tādu atvērt.

14. Kriptoaktīvi ir 6,7% iedzīvotāju īpašumā, un 3% tos izmantojuši norēķinos.

15. Attieksmē pret ārvalstu maksājumu sniedzējiem vērojams atbalstītāju kritums un neizlēmīgo pieaugums, savukārt riska uztvere (drošība, informētība) būtiski pieaugusi.

16. 52,1% uzskata sankcijas pret Krieviju par efektīvām, bet 47,3% izjūt to ietekmi ikdienā; 56,1% uzskata, ka valsts iestādes nepietiekami uzrauga sankciju ievērošanu.