Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi.

2022. gada oktobrī un novembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, digitālo finanšu pratību, finansiālo iekļautību, finansiālo noturību un finansiālo labklājību. Šīs aptaujas dati izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai.

Pētījuma mērķis ir rakstu krājumā atspoguļot starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” 2020. gada septembrī Kuldīgā prezentēto pētījumu rezultātus un paustās atziņas. Konference un rakstu krājums ir veidots ar mērķi veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Apvienot 16 zinātnieku no sešām Eiropas valstīm jaunāko pētījumu rezultātus.  Lai Kuldīgas UNESCO nominācijas dokumentācijai sagatavotu zinātnisko apliecinājumu – Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektam. Kā arī zinātniski apliecinātu hercogistes mantojumu Kurzemē. Apkopot izdevumā senās Kuldīgas pils un pilsētas vēsturi, kā arī hercogistes liecības, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Veikt situācijas izpēti par bērniem jauniebraucējiem un reemigrantiem Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs;  veikt salīdzinošo analīzi ar 2014.  gada un 2017.gada situācijas izpētes rezultātiem par jauniebraucēju un reemigrantu bērnu iekļaušanos Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs.

Noskaidrot esošo AS “Pasažieru vilciens”  klientu apmierinātību ar šībrīža pakalpojumu, kā arī uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.

Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).

Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz Teiču dabas rezervātā ekosistēmām, ap rezervātu ir paredzēta aizsargjosla. Lai no jauna noteiktu aizsargjoslas platumu, šī pētījuma ietvaros tika izveidots hidroģeoloģiskais modelis. Tā tapšanā izmantoti dažādi pieejamie kartogrāfiskie dati, no zinātniskās literatūras iegūtās zināšanas, Latvijas reģionālā hidroģeoloģiskā modeļa dati un Rīgas Tehniskās universitātes Vides Modelēšanas Centrā veikto pētījumu izstrādātās metodikas. Pamatojoties uz traseru eksperimentiem tika sastādīta jaunā Teiču DR aizsargjosla.

Veikt izvērtējumu par esošo B un C kategorijas piesārņojošo darbību iedalījumu un izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, kurus varētu izmantot saraksta pārskatīšanai/ atjaunināšanai (piemēram, darbību izslēgšanai, iekļaušanai vai robežsliekšņu izmaiņām), kā arī izstrādāt priekšlikumu jaunam B un C kategorijas darbību sarakstam.

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Novērtēt Paksītes upes izmaiņas pēc bebru populācijas regulēšanas uzsākšanas. Pētījuma uzdevumi ir novērtēt pašreizējos upes raksturlielumus, tās piemērotību taimiņam / strauta forelei, izpētīt zivju faunu, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2019. gada pētījuma rezultātiem.

Iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp sabiedriskā transporta infrastruktūras pieejamību, lai palielinātu to sabiedrībai paredzēto publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.

Identificēt rīcības politikas prioritātes nākamajam īstermiņa politikas plānošanas dokumentam Ceļu satiksmes drošības plānam 2021.-2025. gadam (uzstādot mērķa rādītājus laika posmam 2021.- 2030. gads).

Projekta I kārtā no vairākiem desmitiem dažādu tipu gāzu sensoriem atlasīti 7 metāla oksīdu sensori ar augstāku smaku reģistrācijas potenciālu: TGS2600, TGS2602, TGS2603, TGS2620, MQ-136, WSP2110, MiCS-5524, kā arī fotojonizācijas sensors Baseline-Mocon piD-TECH eVx. Uz to bāzes izveidota sensoru sistēma smaku atpazīšanai V-nose.

Veikt tekstila atkritumu pārstrādes iespēju analīzi Latvijā un izvērtēt ārvalstu pieredzi, lai izstrādātu priekšlikumus tekstila materiālu (apģērbs, apavi, mājas tekstils) atkārtotas izmantošanas, tekstila atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes veicināšanai.

2019. gada septembrī un oktobrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma SIA “Aptauju Centrs” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kā arī to izmantošanas paradumus. Šīs aptaujas dati tika izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu.
Rezultāti rāda, ka iedzīvotāju Finanšu pratības indekss 2019. gadā bija 21.7 procentpunkti no 99 procentpunktiem. Redzamas būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās – sociāli mazāk aizsargāto un mazāk izglītoto iedzīvotāju finanšu pratība ir ievērojami zemāka nekā ekonomiski aktīviem, darbspējīgiem un augstāk izglītotiem iedzīvotājiem.

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam. Grāmatas mērķis ir rosināt ikvienam lasītājam, neraugoties uz viņa paša dzīvessvietu, saprast Kuldīgas vērtību gan Kurzemes un Latvijas, gan Eiropas un Pasaules kontekstā.

Noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret finanšu pratību un tās uzlabošanu visa mūža garumā, lai FKTK kopā ar partneriem varētu šo attieksmi pozitīvi ietekmēt.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma izveidots Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss, kurš 2014. gadā ir 20.6 punkti (maksimāli bija iespējams iegūt 99 punktus).
Latvijas iedzīvotāji nepievērš īpašu uzmanību sava budžeta plānošanai un kontrolei, tāpat diezgan maza sabiedrības daļa domā par savu finansiālo nodrošinājumu nākotnē un pietiekamā daudzumā neveic uzkrājumus vai ieguldījumus, kā arī pietiekami neiesaistās pensiju līmeņos.

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzticības līmeni finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, zināšanu un uzticēšanās līmeni Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un valsts garantiju sistēmai, kā arī Latvijā strādājošo banku drošuma vērtējumu 2013.gadā.