Pētījumu un publikāciju datubāze

Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.

Atbalstīt Igauniju un Latviju mērķtiecīgu politikas pasākumu izstrādē, kas veicinātu dažādu tehnoloģisko risinājumu un iespēju izmantošanu ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Igaunijā un Latvijā. Veicināt politikas veidotāju un plašākas auditorijas informētību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu.

Veikt pētījumu un izstrādāt priekšlikumus, kas būtu pamats Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam 3.1.1.5. pasākuma “Smagā transporta zaļināšanas programma” izstrādei, par kravas autotransporta sektora ilgtspējas nodrošināšanas risinājumiem, tostarp akcentējot kravas autotransporta kopējā parka atjaunošanu, pilnveidošanu un pārveidošanas iespējas (ieskaitot transportlīdzekļu pārbūves risinājumus) par videi draudzīgākiem, iespējamās izmaiņas nodokļu politikā – ierobežojumi un iespējamie atbalsta pasākumi.

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.