Pētījumu un publikāciju datu bāze

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta vērtību atjaunošana

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Evija Kūla
20688272

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta vērtību atjaunošana

Pētījuma mērķis:

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Pētījuma uzdevums:
  • priekšizpēte – to identificēto faktoru izpēte, kas var atstāt būtisku iespaidu uz tālāko pētījuma gaitu;
  • MRI budžeta nepārtikas daļas vērtību atjaunošana;
  • MRI budžeta pārtikas daļas vērtību atjaunošana;
  • MRI budžeta vērtību pārrēķins dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši aktualizētajām MRI budžeta pārtikas un nepārtikas daļas vērtībām;
  • analīzes veikšana par MRI budžeta rādītāju metodoloģiskās salīdzināšanas iespējām un ierobežojumiem ar citiem monetārās nabadzības un iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem (absolūtiem un relatīviem), sagatavojot attiecīgus secinājumus un priekšlikumus.

 

Nodošanas datums:
30.09.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Labklājības ministrija
pasts@lm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Labklājības ministrija
pasts@lm.gov.lv
Politikas joma:
Sociālā iekļaušana
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Politikas pārraudzības un pilnveides procesā
Autoru saraksts:
  • Māris Brants
  • Juris Osis
  • Ieva Strode
  • Edgars Brēķis
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekts Nr. 4.3.4.3/1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei”
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
64000 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pamatojoties uz 2021.gadā veiktā pētījuma* ietvaros apstiprināto metodoloģiju, ir veikta MRI budžeta pārtikas groza un nepārtikas daļas aktualizācija.

Cenu pieaugums pārtikas groziem atkarībā no vecuma četru gadu laikā (kopš 2020.gada) ir 43,9-45,2%.

Kopumā gan pārtikas iegādei tērētās summas ir nedaudz pietuvojušās pārtikas grozā iekļautajām. Tomēr, neskatoties uz nelielajiem uzlabojumiem, joprojām tikai mazai daļai trūcīgāko mājsaimniecību izdodas atļauties pietiekamus pārtikas izdevumus pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam, kāds definēts MRI budžeta pārtikas grozā.

MRI budžets ir īpašs rādītājs, salīdzinot ar citiem monetārās nabadzības un iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem:

  • tam nav vienas galvenās skaitliskās vērtības;
  • tas tiek aprēķināts mājsaimniecības līmenī;
  • visās pozīcijās, izņemot pārtiku, tas automātiski pielāgojas patēriņa struktūras izmaiņām, līdz ar to MRI budžeta “mērķa līmenis” nepārtraukti paaugstinās un principā nav sasniedzams;
  • tas nefokusējas uz “taisnīga” ienākumu sadalījuma kritēriju meklēšanu, bet atspoguļo sabiedrības izdevumu adaptāciju pārmaiņām;
  • tas cenšas nodrošināt balansu starp vajadzību apmierināšanu un mērenību.

Sociālā darba procesā un monetārā atbalsta sniegšanā MRI budžets ir izmantojams tikai individuāli, sociālajam darbiniekam izvērtējot konkrētas mājsaimniecības izdevuma struktūru, nevis kā abstrakta robežvērtība, kas jānodrošina kā “iztikas minimums”. Tāpat MRI budžets nav izmantojams starptautiskiem salīdzinājumiem, jo ir piesaistīts konkrētās valsts patēriņa normām un metodoloģijai un atspoguļo sabiedrības izdevumu prioritātes konkrētajā laika sprīdī.

* Pētījums “Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets” ESF projekta „Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros

To top