Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli
Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.
Izvērtējuma mērķis ir efektīvas un lietderīgas attiecīgo Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas formas noteikšana, ņemot vērā nepieciešamo pakalpojumu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, tehniskās un cilvēkresursu prasības, reģionālos un ģeopolitiskos aspektus un riskus, ietverot infrastruktūras un pakalpojumu izmaksu un nepieciešamo finanšu ieguldījumu (investīciju) apjoma noteikšanu un novērtēšanu.
Izpētīt meža uguns apsardzības un ugunsdzēsības sistēmu un izstrādāt optimālāko modeli turpmākai valsts un privāto mežu un purvu uguns apsardzības un ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai un risinājumi tā ieviešanai, kas kalpos par pamatu Zemkopības ministrijas konceptuālā ziņojuma sagatavošanai un iesniegšanai Ministru kabinetā.
Vispārējais mērķis – Izpētīt esošo valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu pārvaldīšanas (vajadzību noteikšana, izvērtēšana, veidošana, apgādes ķēdes plānošana, atliktā piegāde, līgumi, iegāde, atjaunināšana, uzskaite, uzglabāšana, izsniegšana, loģistika, atsavināšana, norakstīšana, inventarizācija u.c.) sistēmu, un izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu, kā arī resursi tiek veidoti uz noteiktiem kritērijiem, kas paredzēta katastrofu pārvaldīšanai, kā arī nozares apdraudējumu vajadzībām.
Pētījuma (turpmāk arī – Projekta) mērķis ir veicināt VUGD darbības efektivitātes paaugstināšanu visās VUGD darbības jomās – civilajā aizsardzībā, ugunsdrošības uzraudzībā un prevencijā, 112 darbības nodrošināšanā un ugunsdzēsības un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu funkciju (pakalpojumu) nodrošināšanu un panākot pakāpenisku un pastāvīgu iedzīvotāju drošības līmeņa pieaugumu.
Pētījuma mērķis ir sagatavot praktiskus priekšlikumus Ministru kabineta informatīvā ziņojuma projektam par civilās aizsardzības operacionālā vadības centra un Vienotā loģistikas centra funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un tā darbības nodrošināšanu.
Attiecībā uz civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumiem mērķis tika precizēts projekta īstenošanas laikā un tā galvenais fokuss bija koordinācijas pasākumu īstenošana katastrofu, katastrofu draudu vai citu ārkārtējo situāciju laikā, kā arī darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu koordinācijas pasākumu īstenošanu krīžu situācijās. Pētījuma objekts ir operacionāla līmeņa koordinēšanas pasākumi, kas neatrodas tiešā saistībā ar krīžu pārvaldību. Pētījumā izskatīta tikai netieša saistība ar stratēģiskā līmeņa krīzes pārvaldību, kur koordinēšanas pasākumi atbalsta krīzes pārvaldību, ievērojot deleģētos uzdevumus. Pētījuma objekts neaptver visus civilās aizsardzības uzdevumus, ko dažādas iestādes ikdienā veic, ievērojot savas pamatfunkcijas. Tā vietā pētījums koncentrēts uz konkrētiem koordinācijas pasākumiem, kas tiek veikti katastrofu, to draudu vai citu ārkārtēju situāciju laikā.
Apkopot informāciju par iedzīvotāju viedokļiem par dažādām iekšējās drošības tēmām.
Nepieciešamās kapacitātes noteikšana jauna tehnikas un remontu bāzes modeļa izveidei, ņemot vērā darbu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, reģionālās, tehniskās un cilvēkresursu prasības, ietverot finanšu ieguldījumu apjoma novērtējumu, kā arī ēku skiču izstrādi.
Izpētīt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai (turpmāk – Koledža) nepieciešamos izglītības procesus, resursus un pieejamo infrastruktūru, lai panāktu kvalitatīvāku turpmāku amatpersonu profesionālo kompetenču attīstības sekmēšanu un izstrādāt Koledžas apmācību kompleksa skices un projektēšanas uzdevumu kompleksa izveidei Krustpils ielā 10, Rīgā un Jāņuvārtu ielā 20, Rīgā.
Noskaidrot, kā visefektīvāk izveidot stacionārās un pārvietojamās praktisko apmācību telpas – Drošības klases, lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos, tādējādi veicinot izpratnes paaugstināšanos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Projekta ietvaros bija jāizpēta, kādas mācību metodes vislabāk izmantot, ar kādiem paņēmieniem vislabāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību, kā labāk piesaistīt dažādu vecuma grupu mērķauditorijas. Izpētīt, kur tās labāk būtu izmantojamas – VUGD struktūrvienībās, izglītības iestādēs vai publiskos pasākumos.
Veikt izpēti par iespējām integrēt videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu (turpmāk – TL) izmantošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) darbībā. Pētījuma veicēja uzdevums ir noskaidrot, kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko kapacitāti, lai saglabātu VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pielāgojot videi draudzīgus transportlīdzekļus atbilstoši VUGD specifikai.
Veikt padziļinātu autotransporta pārvaldības sistēmas un ar to saistīto funkciju un izmaksu auditu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs, izņemot Valsts drošības dienestu, sniedzot uz ekonomiskajiem aprēķiniem balstītus ieteikumus autotransporta pārvaldības sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus iespējamos risinājuma variantus, no kuriem viens ir vienota autotransporta pārvaldības modeļa izveide iekšlietu nozarē, kā arī pasākumu plānu to ieviešanai, norādot pasākumu prioritāro secību un ieguvumus katrā no piedāvātajiem risinājumiem, kuru pamatā ir lietderīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratnes līmeni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās, lai veidotu efektīvus komunikācijas kanālus – tīmekļa vietni un aplikāciju – gan tehniskajā un dizaina izpildījumā, gan saturiskajā jomā.
Sabiedriskās domas aptaujas mērķis ir apkopot informāciju par iedzīvotāju viedokļiem par dažādām iekšējās drošības tēmām.
2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk – Direktīva) 110. pants nosaka, ka “Līdz 2022. gada 21. jūnijam Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad ir ieviestas sistēmas sabiedrības brīdināšanai par tiešām vai draudošām ārkārtas situācijām un katastrofām, numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji attiecīgajiem galalietotājiem nosūtītu brīdinājumus sabiedrībai”
Katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datu bāzes izveidošana un attiecīgas informācijas uzkrāšana ir būtiska riska novērtēšanas procesā, lai samazinātu nenoteiktības faktoru, kas attiecas uz apdraudējuma atgadīšanās biežumu (varbūtību) un apdraudējuma iespējamām sekām.
Pētījuma mērķis bija ar trīs fokusa grupu diskusiju palīdzību noskaidrot trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē pilsonības iegūšanu.