Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu nacionālā, plānošanas reģionu un pašvaldību griezumā, ņemot vērā nozaru risku izvērtējumus.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu veselības un labklājības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus veselības un labklājības jomā.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu ūdens apsaimniekošanas jomā (t.sk. kanalizācijas un attīrīšanas iekārtas) un plūdi.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu tūrisma un ainavu plānošanas jomās

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu pētījumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu jomās

Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Iegūt informāciju par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi vides noziegumu (nelegāla zveja, vides piesārņojums, atkritumu apsaimniekošanas noziegumi, derīgo izrakteņu ieguve) kvalifikācijā, kas savukārt tiktu izmantoti tālāk Dienesta darbinieku prasmju paaugstināšanā un normatīvo aktu pilnveidošanā. Proti – tiktu uzlabotas Dienesta darbinieku prasmes atpazīt administratīvos pārkāpumus no vides noziegumiem un novērtēt un aprakstīt videi nodarītā kaitējuma būtiskumu, lai panāktu kriminālprocesu uzsākšanu un atvieglotu to izmeklēšanu. Ilgtermiņā, pamatojoties uz izstrādāto pētījumu, būtu iespējams izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, konkrētāk definējot “būtisks kaitējums” jēdzienu

Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus mežsaimniecības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus transporta infrastruktūras jomā

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās.

Organizēt operatoru, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, aptauju par zināšanām un informācijas pieejamību par radiācijas drošības jautājumiem, lai identificētu, kādās jomās Valsts vides dienestam vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību operatoru informēšanā un izglītošanā. Vienlaikus identificējot jomas un aspektus komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.

Veikt pētījumu, kura rezultātā ir novērtēta sadzīves atkritumu, t.sk. nešķirotu sadzīves atkritumu, dalīti savākto sadzīves atkritumu sastāvs, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvu īpaši izdalot “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas” (turpmāk – LMT baterijas) un baterijas, kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sastāvā, jeb “pārnēsājamās baterijas” atbilstoši regulas (ES) 2023/1542 definīcijām.

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.