Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt juridisko izpēti par mākslīgā intelekta (MI) sistēmu jau pašlaik radītajiem diskriminācijas riskiem.

Iegūt datus par personu ar invaliditāti piekļūstamību mediju sniegtajai informācijai, tostarp, izprast personu ar invaliditāti, viņu intereses pārstāvošo organizāciju un masu plašsaziņas līdzekļu viedokli par piekļūstamību informācijai, kā arī noskaidrot labākos un neveiksmīgākos tehniskos risinājumus, kurus mediji izmanto informācijas piekļūstamībai, kā arī apkopot citu valstu pieredzi mediju satura piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Sniegt objektīvu pārskatu par Latvijā izmantoto tiešsaistes aptauju platformu piekļūstamības stāvokli, identificēt biežākās nepilnības, apzināt riskus, kas
saistīti ar iespējamu noteiktu sabiedrības grupu izslēgšanu no aptaujām, kā arī formulēt ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Veikt kvalitatīvu izpēti un analīzi par diskriminācijas situāciju Latvijā.

Veikt lauka darbu un datu analīzi, lai noskaidrotu Latvijas augstākās izglītības mācību iestāžu studentu, darbinieku un mācībspēku pieredzi par seksuālo uzmākšanos augstskolās. Aptauja – latviešu un angļu valodā.

Identificēt tiesiskajā regulējumā noteiktos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, vērtējot kompensējošos mehānismus no taisnīguma, tiesiskās vienlīdzības un tiesību sistēmas viedokļa. Izstrādāt ieteikumus grozījumiem tiesiskajā regulējumā, ja tādi nepieciešami.

Izzināt Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu (turpmāk – augstskolas) pieredzi par mākslīgā intelekta (turpmāk tekstā – MI) mācīšanu, saprast, vai un kā Latvijā studentiem tiek sniegta informācija par MI sistēmām cilvēktiesību kontekstā.

Veikt lauka darbu un datu primāro apstrādi, lai noskaidrotu darba devēju un mazu bērnu vecāku viedokli par mazu bērnu vecāku tiesību nodrošināšanu nodarbinātībā.

2024. gada septembrī tika veikta Latvijas darba devēju aptauja, kuras ietvaros respondentiem lūdza raksturot viņu pārstāvēto uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju praksi, norādot (vai nenorādot) svešvalodu prasmju nepieciešamību publicētajos darba sludinājumos, kā arī viņu darba vidē nepieciešamās svešvalodu zināšanas un iemeslus to nepieciešamībai. Tāpat respondentiem lūdza norādīt, vai viņu darbavietās ir pieņemts piemērot sankcijas gan valsts valodas, gan svešvalodu nezināšanas vai nepielietošanas
gadījumos.

2024.gada jūlijā tika veikta Latvijā dzīvojošo latviešu tautības darba ņēmēju vai darba meklētāju darbspējas vecumā aptauja, kuras ietvaros tika aptaujāti 505 respondenti.
Pētījuma ietvaros tika noskaidrots svešvalodu zināšanu vērtējums, raksturota darba meklēšanas un darba interviju pieredze, kā arī attieksme pret svešvalodu (t.sk. krievu valodas) lietošanu darbavietā.

Izpētīt MI sistēmu jau šobrīd radītos diskriminācijas riskus četrās no MI akta II pielikumā minētajām jomām:
1) fizisku personu biometriskā identifikācija un kategorizācija;
2) izglītība un arodapmācības;
3) nodarbinātība, darba ņēmēju pārvaldība un piekļuve pašnodarbinātībai;
4) piekļuve privātiem pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un pabalstiem
un to izmantošana

Apzināt un novērtēt situāciju par taksometru pieejamību un piekļūstamību Latvijas valstspilsētās personām ar dažāda veida invaliditāti un mazu bērnu vecākiem

Izpētīt, kāda ir diskriminācijas jēdziena un tās kritēriju pieminējumi Latvijas drukātajos un interneta medijos latviešu, krievu un angļu valodā no 2022.gada 1.janvāra – 2024.gada 30.jūnijam.

Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem un izdarīt secinājumus

Noskaidrot sabiedrības viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem – 2014. un 2020.gada aptaujām – un izdarīt secinājumus.

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izpētīt, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ ) ir ieviesta Latvijas tiesiskajā regulējumā un kā no tās izrietošie pienākumi tiek nodrošināti praksē tiktāl, ciktāl tas skar atbildīgo tiesību subjektu pienākumu primāri reaģēt uz personu ar invaliditāti sūdzībām par tīmekļvietnes piekļūstamības problemātiku.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.

Izpētīt, vai spēkā esošais nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz reglamentētajām profesijām un sertifikācijas kārtību nodrošina balansu starp normām, kas paredz darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumu gadījumos.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par aprūpētāja atvaļinājumu.

Tiesībsargs uzsāka sistēmas analīzi par cilvēku ar invaliditāti tiesībām lidot kopā ar servisa suni. Sistēmas analīzes ietvaros tiesībsargs ieguva informāciju no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu īstenošanu Latvijā, AirBaltic, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Lauksaimniecības datu centra, servisa suņu biedrības “Teodors”. Šajā pētījumā vērtēts arī tas, vai un kā tiek nodrošinātas atbildīgo darbinieku apmācības par personu ar invaliditāti vajadzībām, ceļojot ar gaisa transportu. Pārējās Regulas jomas šajā dokumentā netiek aplūkotas, jo tās netiek skartas promblēmsituāciju kontekstā.