Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.

Rīgas centrā tika uzstādītas piecas ar kalibrētiem sensoriem aprīkotas tiešsaistes bezvadu un energoautonomas iekārtas ar mērķi novērtēt šāda gaisa kvalitātes novērojumu tīkla iegūstamo informāciju un tās kvalitāti (ticamību). Iegūtie mērījumu rezultāti liecina par atzīstamu zemo izmaksu sensoru izmantošanas potenciālu, paplašinot monitoringa tīklu, iegūstot zināmas precizitātes un labas temporālās izšķirtspējas mērījumus, kas informēšanai izmantojami gan tikai pēc apstrādes ar speciāli piemeklētiem algoritmiem, kuros būtiska nozīme arī gaisa temperatūrai un mitrumam.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Sākotnējā sociālekonomiskā izvērtējuma mērķis ir analizēt dabas parka “Piejūra” esošo situāciju pie scenārija, attīstība norisinās, kā līdz šim.

Izstrādāt metodiku degradēto objektu un teritoriju identificēšanai.

Izstrādāt metodisko un analītisko ietvaru, ņemot vērā un analizējot biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas prakses un pieejas, analizējot zinātnisko literatūru, kas kalpo par pamatu gan konkrētām biotopu atjaunošanas aktivitātēm, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei.

Rīgas iedzīvotāju aptauja, kurā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme un priekšstati par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem.

Precizēt Rīgas aglomerācijas robežas, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

Projekta ietvaros ir veikta vēsturisko datu analīze, aprakstītas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības (standarti) dažādiem transporta līdzekļiem (klasēm), sagatavoti un analizēti dažādi modeļscenāriji, lai izvērtētu dažādu transporta plūsmu plānošanas un restrukturizācijas ietekmi uz gaisa kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot cieto daļiņu PM10 un slāpekļa oksīdu NOx piesārņojumam.
Transporta struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka 96-98% no plūsmas sastāda vieglie transporta līdzekļi.
Vecuma struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka vieglo un smago transporta līdzekļu grupā dominē vismaz 11 gadus veci transporta līdzekļi, kas atbilst EURO3 klasei.
PM10 un NOx koncentrāciju mainības analīze parādīja, ka novērojamas būtiskas atšķirības nedēļas griezumā.

Veikt analīzi un izstrādāt rekomendācijas par Rīgas pilsētas pašvaldībai optimālajiem lietusūdens pārvaldības procesiem.
Uzdevumi – veikt esošās situācijas lietusūdens pārvaldības jomā izvērtējumu un izstrādāt priekšlikumus integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Rezultāts – veikta analīze un izstrādāti priekšlikumi integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.