Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Izstrādāt Latvijas kontekstam atbilstošu integrācijas pasākumu konceptu, metodoloģiju un pamatprogrammas saturu kultūrorientācijas kursu īstenošanai par dzīvi Latvijā, lai veicinātu jaunpienācēju veiksmīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot dažādu jomu ekspertus un mērķa grupas pārstāvjus.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Izveidot indikatīvu rādītāju par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda stratēģiskos mērķus 2020.-2024. gadam, kuri nosaka aktivitātes līdzdalības, saliedētības un stipras informatīvās telpas, stipru ģimeņu un iekļaujošas vides virzienos, indikatīvā rādītāja par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni mērķis ir konstatēt Sabiedrības integrācijas fonda un citu institūciju darbības rezultātu sabiedrības saliedētības veicināšanā.

Mērķis – ar dažādu metožu palīdzību izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, un, apzinot viedokļus par diskriminācijas
cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, identificētu galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus, kā arī rastu efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Nolūkā veikt analītisku un datos pamatotu situācijas izvērtējumu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika izzināts un analizēts sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupu viedoklis, noskaidrots darba devēju vērtējums situācijai, apzināta starptautiskā pieredze dažādības vadībā, kā arī iegūts dažādu jomu ekspertu skatījums un priekšlikumi uzlabojumiem.

Noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa  – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā – sasniegšanā.

Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā integrēt dzimuma aspektu valsts un pašvaldību budžeta veidošanas procesos un novērtēt iespējamos ieguvumus.
Pētījumā tiek analizēta viena nacionālā un viena pašvaldību līmeņa budžeta programma – Aizkraukles novada domes budžeta kategorija 08.000 “Atpūta, kultūra, reliģija” un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana” ESF projekti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” un „Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”. Abu programmu izpētes laiks ir 3 secīgi gadi (2014. līdz 2016.gads).

Apzināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu raksturojumu un mērķa grupas vajadzības un mērķtiecīgāko atbalstu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, iesaistei sociālajā dzīvē, savu tiesību aizstāvībā, iesaistei izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā. Pētījumā kopumā tika veiktas 126 padziļinātās intervijas, no kurām 109 padziļinātās intervijas tika veiktas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem, bet 17 padziļinātās intervijas un četras fokusa grupu diskusijas tika veiktas arī ar dažādām organizācijām un iestādēm, kas iesaistītas mērķa grupu vajadzību risināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā: sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kultūras namu un bibliotēku vadītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem, skolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.

Pētījuma mērķis ir trešo valstu pilsoņu integrācijas iespēju novērtēšana un problēmu identificēšana, nosakot nepieciešamos uzlabojumus integrācijas politikas efektīvai īstenošanai