Pētījumu un publikāciju datubāze

Datu centru, datu pārraides un fiziskās škiedras nomas klientu apmierinātības pētījums.

Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Ķegums-Rīga.

Pētījuma mērķis ir sniegt rekomendācijas un novērtējumu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām, samazinātu privātā autotransporta izmantošanu Rīgas metropoles areālā (turpmāk – RMA), piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību, pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem.

Noskaidrot vilciena pasažieru apmierinātību ar šī brīža pakalpojumu un uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.

Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).

Izstrādāt vadlīnijas, kas balstoties uz tehniski un ekonomiski pamatotiem kritērijiem noteiktu vienveidīgu sabiedriskā transporta pieturvietu aprīkošanas līmeņus valsts autoceļu tīklā.

Noaidrot, ko strādājošie sagaida no savas darbavietas, un apzināt pievilcīgākos darba devējus Latvijā, kā arī veikt darba devēja izvēles kritēriju un “Latvijas autoceļu uzturētājs” darba devēju tēla izpēti.

Noteikt vispiemērotāko bezemisiju vilcienu ieviešanas modeli.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.

Noskaisrot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk-Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz vietējās kopienas iedzīvotājiem kā arī vēlamās sadarbības un atbalsta formas.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par ciparu radio apraidi, tās priekšrocībām, kā arī gatavību veikt investīcijas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju izmantošanu.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību,  pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem. Uzdevumi-analizēt un uzlaauocebot pakalpojuma kvalitāti, izmantojamos komunikācijas kanālus un instrumentus

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml. Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Saulkrasti-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot esošo AS “Pasažieru vilciens”  klientu apmierinātību ar šībrīža pakalpojumu, kā arī uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.

Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).

1)veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (turpmāk – TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;

2) veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;

3)novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Veikt pētījumu un uz tā pamata radīt vadlīnijas, kas tehniski un ekonomiski pamatotu dažādu risinājumu izvēli segumu atjaunošanai ielu un autoceļu tīklā.

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Izmantojot mūsdienīgas testēšanas iekārtas un analīzes procedūras, noteikt asfaltbetona tipa, poru satura, bitumena tipa un daudzuma ietekmi uz Latvijā tradicionāli lietoto asfaltbetona maisījumu nogurumizturību nolūkā izstrādāt rekomendācijas šo asfaltbetona segumu nogurumizturības uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir demonstrēt siltā asfalta pielietošanas metodes, priekšrocības un trūkumus (īpaši lietošanai nelabvēlīgos laikapstākļos), jāpārbauda šādu maisījumu īpašības, jāpiedāvā metodes siltā asfalta projektēšanai un kvalitātes kontrolei.

1)esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums);

2)vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodikas izstrāde