Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaisrot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk-Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz vietējās kopienas iedzīvotājiem kā arī vēlamās sadarbības un atbalsta formas.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par ciparu radio apraidi, tās priekšrocībām, kā arī gatavību veikt investīcijas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju izmantošanu.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību,  pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem. Uzdevumi-analizēt un uzlaauocebot pakalpojuma kvalitāti, izmantojamos komunikācijas kanālus un instrumentus

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml. Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Saulkrasti-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot esošo AS “Pasažieru vilciens”  klientu apmierinātību ar šībrīža pakalpojumu, kā arī uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.

Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).

1)veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (turpmāk – TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;

2) veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;

3)novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Veikt pētījumu un uz tā pamata radīt vadlīnijas, kas tehniski un ekonomiski pamatotu dažādu risinājumu izvēli segumu atjaunošanai ielu un autoceļu tīklā.

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Izmantojot mūsdienīgas testēšanas iekārtas un analīzes procedūras, noteikt asfaltbetona tipa, poru satura, bitumena tipa un daudzuma ietekmi uz Latvijā tradicionāli lietoto asfaltbetona maisījumu nogurumizturību nolūkā izstrādāt rekomendācijas šo asfaltbetona segumu nogurumizturības uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir demonstrēt siltā asfalta pielietošanas metodes, priekšrocības un trūkumus (īpaši lietošanai nelabvēlīgos laikapstākļos), jāpārbauda šādu maisījumu īpašības, jāpiedāvā metodes siltā asfalta projektēšanai un kvalitātes kontrolei.

1)esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums);

2)vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodikas izstrāde

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, emulsētus sīkšķembu maisījumu (Slurry seal un Micro surfacing) sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2019” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu autoceļa seguma virsmas atjaunošanas tehnoloģiju, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šo emulsēto sīkšķembu maisījumu projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam. Turpināt plānkārtas asfaltbetona sastāvu izstrādi un testēšanu, lai „Ceļu specifikācijas 2019” iekļautu prasības vairākiem šī asfaltbetona tipiem.

Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma  mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu

Novērtēt valsts autoceļu infrastruktūras investīciju projektu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pēdējā gadā. Lai izceltu ietekmes dažādos aspektus, remonta un būvniecības projektu rezultāti jāanalizē laika griezumā, izdalot trīs laika posmus.

Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.

Izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība.

Identificēt rīcības politikas prioritātes nākamajam īstermiņa politikas plānošanas dokumentam Ceļu satiksmes drošības plānam 2021.-2025. gadam (uzstādot mērķa rādītājus laika posmam 2021.- 2030. gads).

Izvērtēt pastāvošo Latvijas lielo ostu pārvaldības modeli, tā piemērošanas praksi, pieredzi un pārvaldības modeļus ārvalstīs, pastāvošos normatīvos aktus un regulējumu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, sniegt novērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem esošā ostu pārvaldības modelī un iespējām ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām, kā arī sniegt priekšlikumus rīcībām ostu pārvalžu pārveidošanai par kapitālsabiedrībām.

Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.

Pētījuma mērķis un uzdevums – Koriģēt ICP. CS un programmatūru ņemot vērā “Ceļu specifikāciju 2019” aktuālo redakciju un šajā pētījumā veikto analīzi parceļu būvētāju iesniegtajiem priekšlikumiem ICP. CS korekcijām. Koriģēt programmatūru, ņemot vērā par to saņemtos priekšlikumus un komentārus, kā arī ceļu projektēšanas uzņēmumu priekšlikumus un komentārus. Izpētīt programmatūras lietošanas gaitā novērotas dažādas citas nepilnības un novērst tās. Papildināt programmatūru ar iespēju rēķināt segu konstrukciju izmaksas balstoties uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu būvniecības darba veidu vienības izcenojumiem 2018.gada būvdarbiem.
Papildināt ICP. CS un programmatūru ar tipveida segu konstrukciju katalogu, pirms tam pētījumā veicot segu modelēšanu pie dažādām ceļa segas kategorijām.