Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Izmantojot mūsdienīgas testēšanas iekārtas un analīzes procedūras, noteikt asfaltbetona tipa, poru satura, bitumena tipa un daudzuma ietekmi uz Latvijā tradicionāli lietoto asfaltbetona maisījumu nogurumizturību nolūkā izstrādāt rekomendācijas šo asfaltbetona segumu nogurumizturības uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir demonstrēt siltā asfalta pielietošanas metodes, priekšrocības un trūkumus (īpaši lietošanai nelabvēlīgos laikapstākļos), jāpārbauda šādu maisījumu īpašības, jāpiedāvā metodes siltā asfalta projektēšanai un kvalitātes kontrolei.

1)esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums);

2)vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodikas izstrāde

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, emulsētus sīkšķembu maisījumu (Slurry seal un Micro surfacing) sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2019” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu autoceļa seguma virsmas atjaunošanas tehnoloģiju, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šo emulsēto sīkšķembu maisījumu projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam. Turpināt plānkārtas asfaltbetona sastāvu izstrādi un testēšanu, lai „Ceļu specifikācijas 2019” iekļautu prasības vairākiem šī asfaltbetona tipiem.

Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma  mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu

Novērtēt valsts autoceļu infrastruktūras investīciju projektu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pēdējā gadā. Lai izceltu ietekmes dažādos aspektus, remonta un būvniecības projektu rezultāti jāanalizē laika griezumā, izdalot trīs laika posmus.

Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.

Izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība.

Identificēt rīcības politikas prioritātes nākamajam īstermiņa politikas plānošanas dokumentam Ceļu satiksmes drošības plānam 2021.-2025. gadam (uzstādot mērķa rādītājus laika posmam 2021.- 2030. gads).

Izvērtēt pastāvošo Latvijas lielo ostu pārvaldības modeli, tā piemērošanas praksi, pieredzi un pārvaldības modeļus ārvalstīs, pastāvošos normatīvos aktus un regulējumu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, sniegt novērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem esošā ostu pārvaldības modelī un iespējām ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām, kā arī sniegt priekšlikumus rīcībām ostu pārvalžu pārveidošanai par kapitālsabiedrībām.

Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.

Pētījuma mērķis un uzdevums – Koriģēt ICP. CS un programmatūru ņemot vērā “Ceļu specifikāciju 2019” aktuālo redakciju un šajā pētījumā veikto analīzi parceļu būvētāju iesniegtajiem priekšlikumiem ICP. CS korekcijām. Koriģēt programmatūru, ņemot vērā par to saņemtos priekšlikumus un komentārus, kā arī ceļu projektēšanas uzņēmumu priekšlikumus un komentārus. Izpētīt programmatūras lietošanas gaitā novērotas dažādas citas nepilnības un novērst tās. Papildināt programmatūru ar iespēju rēķināt segu konstrukciju izmaksas balstoties uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu būvniecības darba veidu vienības izcenojumiem 2018.gada būvdarbiem.
Papildināt ICP. CS un programmatūru ar tipveida segu konstrukciju katalogu, pirms tam pētījumā veicot segu modelēšanu pie dažādām ceļa segas kategorijām.

Nodrošināt vienotas ceļu investīciju projektu izmaksu un ieguvumu vērtības, kā arī datu vākšanas, prognozēšanas un plānoto ieguldījumu novērtēšanas metodiku. Metodika un vienotās izmaksu un ieguvumu vērtības ļauj līdzīgi sagatavot izmaksu – ieguvumu analīzi dažādiem projektiem, nodrošinot aprēķinu pārredzamību, un sniedz iespēju objektīvi novērtēt un salīdzināt dažādus plānotos investīciju projektus.

Pētījumā “Visaptverošs pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Rīgas reģionā” VAS “Latvijas Valsts ceļi” eksperts ir veicis par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nodrošinot, ka tiek noteikta ceļa infrastruktūras ietekme uz ceļu satiksmes negadījuma sekām un iemesliem, un to klasifikācija. Savukārt Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, identificējot un aprakstot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus un tos klasificējot, tāpat ir sagatavoti secinājumi un priekšlikumi, lai novērstu šādus ceļu satiksmes negadījumus. Pētījumā iesaistītie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nosakot vides faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kā arī ir sagatavojuši priekšlikumus ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanai ceļu satiksmes negadījuma vietā. Satiksmes ministrijas eksperts ir nodrošinājis pētījuma izpētes procesā iegūtās informācijas apstrādi un tās iekļaušanu Pētījumā.

Noteikt Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas scenāriju. Tā ietvaros izstrādāts pētījums par alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze, ūdeņradis, biodegvielas) infrastruktūras ieviešanas scenārijiem. Apskatīta alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas ietekme uz SEG emisiju samazināšanas prognozēm autotransporta sektorā Latvijā. Izpētīta alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām. Piedāvātas alternatīvo degvielu attīstības risinājumu iespējas atbilstoši optimālajam scenārijam.