Pētījumu un publikāciju datubāze

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Iegūtie rezultāti palīdz izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, vai iedzīvotāji pamana un novērtē iepriekš veiktos, nesenākos jauninājumus valsts pārvaldē.

Rīcības plāns izstrādāts pamatojoties uz to, ka Latvija kopš 2011.gada piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā (OGP), starptautiskā iniciatīvā, kuras dalībvalstis ik divus gadus izstrādā nacionālos rīcības plānus un par tiem gatavo vidusposma un gala novērtējumus. Rīcības plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā 2017. gada 7. novembrī. Tas aptver divus gadus – no 2017. gada 2. līdz 2019. gada 1. pusgadam.
Šis ziņojums – rīcības plāna vidusposma izvērtējums – sniedz informāciju par paveikto laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam. Izvērtējumā vienkopus apkopota informācija par paveikto Latvijā, veicinot atvērtāku pārvaldību dažādās jomās un nozarēs. Izvērtējums balstīts informācijā, kura par rīcības plāna izpildi sniegušas iesaistītās valsts pārvaldes iestādes (iesaistītās ministrijas un to padotības iestādes, KNAB, VK, VAS), kā arī plāna sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās un biznesa vides pārstāvji. Izvērtējums sniedz priekšstatu par to, kādas ir galvenās iniciatīvas, kas šobrīd tiek īstenotas Latvijā, lai veicinātu atvērtāku pārvaldību – atbildīgu, atvērtu un sabiedrībai pieejamu valsti, kas izmanto modernas tehnoloģijas un inovāciju.

Šis sabiedriskās domas pētījums ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai iegūtu objektīvu informāciju par iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu. Pētījumā padziļināti analizē dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus un sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā. Šīs pētījums ir turpinājums 2015., 2016. un 2017. gadā veiktajiem valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumiem. Pētījums ir sasaistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par klientu apkalpošanu valsts pārvaldē, tādējādi ļaujot savstarpēji salīdzināt izmaiņas, kā klienti vērtē valsts pārvaldes pakalpojumus un servisa kvalitāti. Tāpat pētījums ļauj novērtēt gan valsts pārvaldes efektivitāti pakalpojumu sniegšanā, gan klientu apkalpošanā, kā arī ļauj atklāt būtiskākos trūkumus pakalpojumu saņemšanā un e-pakalpojumu izmantošanas ierobežojumus. Izvērtējot pētījuma gaitā gūtos secinājumus, ir iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību), nodrošinot uzticamu informāciju par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā.

Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī piederību valsts pārvaldei un motivāciju strādāt sabiedrības labā. Tā rezultātā būs iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības  uzlabošanai, noteikt mācību vajadzības un ļaut pieņemt datos balstītus lēmumus.

Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā un labas pārvaldības principu ievērošanu, uzskatus par valsts iestādēm, kas vislabāk apkalpo iedzīvotājus, saskarsmi ar valsts iestādēm, valsts iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes vērtējumu, kā arī pēdējās saskarsmes ar valsts iestādi raksturojumu. Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar 2015.gadā un 2016.gadā veikto pētījumu rezultātiem (kur tas iespējams).

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību). Pētījumā ir analizētas gan mēnešalgas, gan darba samaksas mainīgās daļas apjoms (piemaksas un prēmijas). Iegūtie rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot priekšlikumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pilnveidošanai

Analizēt sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā un iedzīvotāju saskarsmi ar valsts pārvaldi (saziņas būtību, veidus, vērtējumu).

Salīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādēs, atsevišķi nodalot ministrijas, un privātajā sektorā nodarbināto darba samaksa, kurā ietilpst mēnešalga, piemaksas un prēmijas. Pētījumā salīdzināta darba samaksa amatiem ar līdzīgām funkcijām, atbildības līmeņiem un darba sarežģītības pakāpēm, salīdzinājums veikts pa amatu saimēm un līmeņiem.

Veikt darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un tās papildinājuma pasākumu 1.5.1. „Labāka regulējuma politika” un 1.5.2. „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” apakšaktivitāšu ieviešanas izvērtējumu, vērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, to ietekmi un efektivitāti uz atbalstāmajām jomām, mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu pamatotību un lietderību, kā arī ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, publisko pārvaldi un sabiedrības līdzdalības veicināšanu dažādu politiku īstenošanā, sagatavojot secinājumus un sniedzot priekšlikumus atbilstoši izvērtējumā dotajiem darba uzdevumiem.

Definēt valdības centra  nākotnes lomu un sagatavot priekšlikumus VC darbības efektivitātes stiprināšanai Latvijā.