Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētīt informatīvo telpu Latgalē, padziļināti pētot auditoriju kartējumu Daugavpilī un datus skatot plašākā Latgales kontekstā.

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.

2023. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” organizēja  sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā par uzticēšanos, izmantojot “Dialoga apļu” metodi. Dialoga apļi par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās – ciemos, pagastos un pilsētās – sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. No 2023. gada 6. septembra līdz 4. oktobrim Latvijā notika 26 dialoga apļi, un tajos piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot dažādu vecumu, dzimumu un tautību iedzīvotājus. Plašāka infomācija Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli.

“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā.

Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas  (PVO)  Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.

Veikt profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa  monitoringa pētījumu par pāridarījumu izplatību vispārizglītojošo skolu 1.–9. klašu
skolēnu vidū un veicināt uz pētījumu rezultātiem balstītu agrīnā preventīvā atbalsta  sistēmas attīstību Latvijā.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Pētījumu mērķis ir noskaidrot mazākumtautību pārstāvju attieksmi un viedokli par karu Ukrainā, mācībām latviešu valodā, līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, mediju patēriņu u.c. aktuāliem jautājumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).

Analītiskā ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumenta  attīstībai

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, atbalsta sniegšanu Ukrainai, cenu pieaugumu mājsaimniecībās, kā arī izzināt iedzīvotāju drošības sajūtu.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta

Izpētīt senioru vakcinēšanās pret Covid-19 ietekmējošos aspektus un attieksmes pret pandēmijas situācijas jautājumiem.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Radīt iespēju Latvijas publiskajam sektoram izmantot eksperimentēšanas metodes un attīstīt eksperimentēšanas kultūru visā publiskajā sektorā. Vadlīnijas arī iepazīstina ar starptautiskiem piemēriem un labo praksi, lai iedvesmotu un atbalstītu eksperimentēšanas kultūras attīstību Latvijā.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, mentālās veselības vērtējums, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.). Pētījums (telefonintervijas) veikts no 19.10.2021. līdz 07.11.2021., piedalījās 1003 respondenti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības, ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).