Pētījumu un publikāciju datubāze

Noteikt Latvijas iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni pirmās palīdzības sniegšanā un sagatavot ieteikumus efektīvai sabiedrības informēšanai un izglītošanai.

Izpētīt iekštelpu gaisa kvalitāti PII grupu telpās un sagatavot priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Monitorēt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 9 gadus veciem bērniem, skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai un bērna veselības paradumiem ģimenē.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

• Iegūt jaunāko, pierādījumos pamatotu informāciju par smēķēšanas radīto seku izplatību Latvijā.
• Izvērtēt pierādījumos pamatotu smēķēšanu ierobežojošu profilakses pasākumu potenciālo ietekmi.
• Nodrošināt sabiedrības un politikas lēmumu pieņēmējiem informāciju ar smēķēšanas radīto seku izmaksām un  iespējamo smēķēšanas ierobežošanas politikas instrumentu ietekmi.

Iegūt informāciju par notiesāto personu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu un ar to saistīto problemātiku ieslodzījuma vietās Latvijā, kā arī apkopot informāciju par ar narkotikām saistītiem pakalpojumiem un intervencēm, kas tiek sniegtas.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

• Sniegt politikas veidotājiem pierādījumos pamatotu priekšstatu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas sociālajām izmaksām.
• Palielināt iedzīvotāju informētību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku.
• Izmantot iegūtos rezultātus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Izstrādāt jaunu datorizētu novērtēšanas sistēmu (CAAT), lai mērītu un monitorētu 13–19 gadīgu pusaudžu psihiskās veselības rādītājus, īpaši pievēršoties pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšanai pēc COVID pandēmijas.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

• Noskaidrot sportistu pieredzi saistībā ar dopinga kontroli;
• Apzināt sportistus par viņu pienākumu ziņot par savu atrašanās vietu;
• Noskaidrot sportistu zināšanas un pieredzi saistībā ar terapeitiskās lietošanas atļaujām;
• Uzzināt sportistu vērtējumu un zināšanas par sportā aizliegtajām vielām;
• Noskaidrot, kur sportisti iegūst informāciju par dopinga tēmu;
• Uzzināt par sportistu uztura bagātinātāju lietošanas un iegādes pieredzi.

2024. gada nogalē tika veikta otrā sabiedriskās domas aptauja par dopinga lietošanu sportā. Iepriekšējā aptauja norisa 2019.gada pavasarī.
Pētījuma mērķi:

• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzskatus par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas un attieksmi par dopinga lietošanu sportā.
• Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.