Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Pētījuma mērķis ir apkopot datus un viedokļus par darbu ar jaunatni pašvaldībās un sniegt plašāku ieskatu darba ar jaunatni attīstības tendencēs pašvaldībās, kā arī, balstoties iegūtajā informācijā, izstrādāt ieteikumus darba ar jaunatni attīstības modeļiem. Pētījuma uzdevumi: izvērtēt un izstrādāt iespējamos darba ar jaunatni sistēmas attīstības scenārijus Latvijā; izvērtēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo kvalifikāciju un pienākumu izpildes apjomu un kvalitāti; izstrādāt priekšlikumus un to ieviešanas virzienus par atbalsta pasākumiem jaunatnes jomā.
Sniegt plašāku ieskatu izglītības un ekonomikas politikas veidotājiem par iespējamiem atbalsta pasākumiem darba vidē balstītu (turpmāk – DVB) mācību sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī sagatavot atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un noteikt pasākumu ietekmi uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.
Veikt padziļinātās ekspertīzes pētījumu par profesionālās vidējās izglītības finansēšanu Latvijā, sniegt priekšlikumus izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanai un izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskajā vidē teorētiski pamatotu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas modeli, kā arī sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) Latvijas jauniešu savas dzīves kvalitāti vērtē pozitīvi.
Jaunieši par nozīmīgāko iemeslu neapmierinātībai ar savu dzīvi norāda finansiālās problēmas un grūtības atrast darbu.
Puse (51%) Latvijas jauniešu ir uzskatāmi par fiziski neaktīvām personām
Brīvprātīgā darba aktivitātēs kaut reizi pēdējā gada laikā iesaistījušies vairāk nekā puse jauniešu (53%).
Divas trešdaļas (64%) jauniešu norāda, ka viņiem ir iespējas pavadīt brīvo laiku tā, kā viņi to vēlas.