Pētījumu un publikāciju datubāze

Centrālās Statistikas pārvaldes sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veikts zinātņu doktoru izlases veida apsekojums, dati apkopoti par situāciju 2018. gadā. Šāds izlases veida apsekojums veikts arī 2007., 2010. un 2016. gadā. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojumā ir izmantota vienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Apsekojuma mērķis: iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, nodarbinātību un karjeras attīstību, zināšanu, prasmju un uzvedības pašvērtējumu kvalifikācijas iegūšanas laikā un vajadzīgo kompetenču nozīmīguma novērtējumu savā pamatdarba vietā, ar akadēmisko karjeru saistīto zinātnisko darbību un mobilitāti. No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (4085 vecumā līdz 69 gadiem) aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kuriem 1007 jeb 67,1% respondents sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, SCDH, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Pētījums par Izglītības un zinātnes ministrijas mērķauditoriju motivējošiem un barjerfaktoriem informācijas uztverē.
Pētījuma mērķis ir apkopot jau pieejamo un iegūt papildu nepieciešamo informāciju par jauniešu izvēlēm tālākās izglītības pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanā, analizējot jauniešiem pieejamo informāciju, jauniešu vidū pastāvošos priekšstatus, būtiskākos lēmumu pieņemšanas ietekmētājus u.c. saistītus aspektus kontekstā ar ES fondu veiktajām investīcijām izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā un mācību satura attīstībā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Pētījuma ietvaros sniegta analīze par lēmumu pieņemšanas procesu un tā ietekmējošajiem faktoriem.

Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai.

Izvērtēt, kā jauns liela mēroga objekts spētu kalpot par vienu no akseleratoriem Cīrulīšu pilsēttelpas attīstībai un tai pat laikā iekļauties apkaimes dabiskajā ainavā, papildinot vietai raksturīgo īpašo identitāti

TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) ir plaša apjoma pētījums, kura fokusā ir skolotāji un skolu direktori, viņu darba apstākļi un mācību vide skolās. Pētījuma gaitā tiek iegūti starptautiski salīdzināmi dati par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. TALIS pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, aktuālu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvai skolotāju profesijas attīstībai. Dalība TALIS pētījumā ir iespēja skolotājiem un skolu direktoriem dot savu
ieguldījumu izglītības politikas veidošanā. Starptautiskā analīze sniedz dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajiem lēmumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

OECD PISA testa uzdevumu un aptauju mērķis ir noteikt skolēna kompetenci izmantot izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes reālai dzīvei pietuvinātās situācijās, konstatēt skolēnu gatavību mācīties, turpināt izglītību un būt sekmīgiem sabiedrības locekļiem. OECD PISA rezultāti tiek plaši izmantoti OECD, ES un ANO darbā valstu izglītības sistēmu kvalitātes novērtēšanas, izglītības attīstības un izglītības politikas rekomendāciju izstrādes jomā.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Lai veiktu Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2015. – 2020. gadam regulāru novērtējumu un starpposma novērtēšanu tika izstrādāts ekspertīzes ziņojums par valsts valodas politikā plānoto un sasniegto laika posmā no 2015. – 2017. gadam.

Pētījuma objekts ir stimuli, kas ietekmē sadarbību starp augstskolām un industriju uzņēmējspēju (uzņēmīguma) radošuma attīstīšanā. Pētījuma priekšmets ir sadarbības modeļi, sadarbības veicināšanas un motivācijas pasākumi (Latvijas un citu valstu labās prakses apzināšana, datu apkopojums un teorētiskais pamatojums) un priekšlikumu izstrāde par pasākumiem, kas varētu nodrošināt studentu inovāciju veicināšanu, uzņēmējspēju (uzņēmīguma) un radošuma attīstīšanu augstākajā izglītībā Latvijā, ietverot sadarbības mehānismus uzņēmumu līdzfinansējuma piesaistei un zināšanu pārnesei, motivācijas mehānismus studentiem, dažādu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību, administratīvā sloga mazināšanu.

Sniegt uz izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem balstītus ieteikumus kārtības, kādā tiek sadalīti valsts budžeta līdzekļi sporta nozarē, pilnveidošanā attiecībā uz sporta organizāciju, t.i., nacionālo sporta bāzu īpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju, atzīto sporta federāciju un Sporta likumā minēto sporta organizāciju sagatavoto un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegto finanšu pieprasījumu sporta organizāciju darbības nodrošināšanai un/vai starptautisku sporta pasākumu rīkošanai pozīciju apmēra atbilstību tirgus situācijai. Pētījuma uzdevums ir izstrādāt metodisku materiālu, kas tāmju izvērtētajiem un lēmuma pieņēmējiem par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kalpo par objektīvu instrumentu tāmēs norādīto izdevumu pozīciju, t.sk. starptautisku sporta pasākumu rīkošanai, izvērtēšanai.

Izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskā vidē teorētiski pamatotu bērniem ar speciālām vajadzībām (turpmāk BSV) sniedzamo atbalsta pakalpojumu modeli, kur pētījumā iekļauti BSV neatkarīgi no izglītības iestādes, kurā BSV iegūst izglītību, sniedzamie izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes pakalpojumi, to nodrošināšanai nepieciešamais personāls un aprīkojums, un izmaksas, kā arī definē to pakalpojumu sniedzējas institūcijas un to kompetences.

Mērķis: sniegt plašāku ieskatu par Latvijas jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, lai noskaidrotu jauniešu attieksmi, interesi un iesaisti uzņēmējdarbībā. Uzdevumi: apzināt pastāvošos atbalsta instrumentus jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanai, sagatavot pārskatu par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā Latvijā, apzināt ārvalstu pieredzi par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, izstrādāt priekšlikumus jauniešu uzņēmējdarbības attīstības iespējām

1) Priekšlikumu un to pamatojuma izstrāde Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam, pamatojoties uz “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” izstrādātajiem autordarbiem “Izglītības pakalpojumu teritoriālo analīze atbilstoši apdzīvojumam” un “Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes” (ID Nr. VARAM 2014/14)
2) WEB interaktīvās telpiskās plānošanas platformas tehniskā izveide un Jāņa sētas karšu materiāla izmantošana

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.