Pētījumu un publikāciju datubāze

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Analizēt Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni un identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.

Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība –  un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas Sabiedriskā medija sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

• Iespēja analizēt Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai un sniegt ieskatu par iedzīvotāju pamata prasmēm lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.
• Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu medijos, par iedzīvotāju prasmēm patērēt un pielietot mākslīgā intelekta rīkus mediju patērēšanā un satura veidošanā.

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.

Noskaidrot  definētajā mērķa auditorijā pastāvošo izpratni par sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem, satura veidošanas redakcionālajiem principiem un pastāvošos stereotipus par Latvijas Sabiedrisko mediju.

Analizēt Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni un identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

1. Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji un kāpēc?
2. Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3. Kāda ir iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas medijiem un mediju saturam.

1. Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai;
2. Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu medijos, iedzīvotāju prasmes patērēt un pielietot mākslīgā intelekta rīkus.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

1. Noskaidrot cik liela daļa Latvijas sabiedrības izmanto bezmaksas zemes apraidi televīzijas programmu uztveršanai un izmantošanai;
2. Noskaidrot iemeslus un redzējumu par šīs pieejas izmantošanu ilgtermiņā;
3. Kā arī noskaidrot iemeslus, kāpēc šī pieeja netiek izmantota.

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Izmantojot kvalitatīvo pētījumu metodi (FGD), veikt sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju izpratnes par uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem izpēti, noskaidrojot, kādi faktori  nosaka un ietekmē uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem un to žurnālistiem, citiem satura veidotajiem, un vai/kā uzticēšanos ietekmē dažādi notikumi.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs

Noskaidrot kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji, kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots, kādas tehnoloģiskās platformas un rīkus Latvijas iedzīvotāji izmanto, lietojot medijus un informācijas/satura resursus, par kādiem Latvijas un starptautiskajiem mediju pakalpojumiem iedzīvotāji maksā vai būtu gatavi maksāt, kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība –  un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.

Izmantojot kvalitatīvo pētījumu metodi (FGD), veikt sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju profesionālās ētikas uztveres izpēti (perception study), noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par mediju profesionālo ētiku, tās izpratni un interpretāciju, profesionālās ētikas ievērošanu sabiedrisko mediju saturā un darbībā, sabiedrisko mediju profesionālās ētikas uzraudzības efektivitāti un kvalitāti.

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.

Nodrošināt sabiedrisko mediju ombudu un SEPLP ar darba procesam nepieciešamiem datiem par auditorijas uztveri, mediju lietojumu, sabiedrisko mediju vērtējumu

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam.