Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Iesniedzējinstitūcija

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija
(93)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Iesniedzējinstitūcija

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

Pētījuma mērķis:

Liepājas iedzīvotāju vērtējums par dzīvi pilsētā, īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, kas tostarp būtu izmantojams, aktualizējot Liepājas pilsētas attīstības programmu 2021.-2027.gadam

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
6770

Pētījuma mērķis:

Veikt situācijas izpēti par bērniem jauniebraucējiem un reemigrantiem Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs;  veikt salīdzinošo analīzi ar 2014.  gada un 2017.gada situācijas izpētes rezultātiem par jauniebraucēju un reemigrantu bērnu iekļaušanos Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt metodiku un izvērtēt Latvijas reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru tīkla (9+21) atbilstību un tā potenciālu (centru skaitu, izvietojumu) nākotnē, ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
36459.72

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

Pētījuma mērķis:

Sagatavot izvērtējumu par Iecavas novada apvienošanas iespējām ar kaimiņu pašvaldībām, sagatavot kopsavilkumu par optimālo modeli Iecavas novadam administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
207

Pētījuma mērķis:

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Pētījuma mērķis:

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.

Pētījuma mērķis:

Izvērtējuma mērķis – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumu pilsētvidē ieviešanas lietderības un ietekmes izvērtējums, novērtējot ieguldījumu ieviešanas efektivitāti, sasniegto rezultātu lietderību un ietekmi uz nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (izlases veidā) sociāli – ekonomiskās izaugsmes veicināšanu laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam.
Izvērtējuma uzdevums analizēt 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda 3.DP 3.6. prioritātes ieguldījumus kopā ar jebkuriem citiem saturiski papildinošiem ieguldījumiem pilsētvidē, kas veikti no ES fondiem un citiem finansējuma avotiem. Izvērtējumā analizēti: 1) veikto ieguldījumu rezultāti, ieviešanas mehānisms un ieguldījumu lietderība, 2) veikto ieguldījumu papildinātība, 3) veikto ieguldījumu ietekme uz nacionālas (republikas pilsētu) un reģionālas nozīmes attīstības centru (novadu, izlases veidā) pašvaldību sociāli – ekonomisko izaugsmi. Iespēju robežās analizēti arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumi pilsētvidē.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

Pētījuma mērķis:

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Pētījuma mērķis:

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Pētījuma mērķis:

Sākotnējā sociālekonomiskā izvērtējuma mērķis ir analizēt dabas parka “Piejūra” esošo situāciju pie scenārija, attīstība norisinās, kā līdz šim.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt metodiku degradēto objektu un teritoriju identificēšanai.

Pētījuma mērķis:

Rīgas iedzīvotāju aptauja, kurā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme un priekšstati par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem.

Pētījuma mērķis:

Precizēt Rīgas aglomerācijas robežas, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

Pētījuma mērķis:

Veikt analīzi un izstrādāt rekomendācijas par Rīgas pilsētas pašvaldībai optimālajiem lietusūdens pārvaldības procesiem.
Uzdevumi – veikt esošās situācijas lietusūdens pārvaldības jomā izvērtējumu un izstrādāt priekšlikumus integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Rezultāts – veikta analīze un izstrādāti priekšlikumi integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.

To top