Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt un analizēt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas administratīvos procesus un prognozēt cilvēkresursu attīstību sociālo pakalpojumu jomā.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Iegūt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Izvērtējums tiek veikts attiecībā uz bērniem un pilngadīgām no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām (kas uz ziņošanas laiku par piedzīvoto vardarbību un/vai pakalpojuma saņemšanas laiku ir pilngadīgas). Pētījumā ir ietverta atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām Latvijā.

Novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – Biedrība) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem (turpmāk – pakalpojums) – nodrošina  visefektīvākajā veidā.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtēt šķēršļus vides, informācijas un pakalpojumu pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai

Pētījums ir daļa no starptautiska salīdzinoša longitudināla pētījuma, kurš programmā “Paaudzes un dzimte” (angļu val. – Generation& Gender Programme) kopš 2004. gada tiek īstenots vairāk nekā 20 pasaules valstīs, veicot 18-79 gadus vecu iedzīvotāju apsekojumu. Pētījuma mērķis ir sekot līdzi izmaiņām ģimenes institūtā, vērtējot, kā to ietekmē cilvēku vērtībuzskati, politikā notiekošais un ekonomikas attīstība. Tam ir būtiska nozīme, veicot fundamentālas izvēles visos cilvēka dzīves posmos: laulības un bērna kopšana, nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošana, aiziešana pensijā, mājokļa izvēle un vecumdienas. Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm pamata izvēlēm, savukārt ietekmē viņu personīgo labklājību, kā arī sabiedrības, kurā viņi dzīvo, pielāgošanās spēju un konkurētspēju.

Latvija pirmo reizi šajā salīdzinošajā pētījumā iesaistījās 2017. gadā, adaptējot izstrādāto metodoloģiju un veicot 2283 iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz Latvijas pirmā posma datiem, sagatavots atsevišķs nacionāls analītisks ziņojums “Latvijas Ģimenes paaudzēs”, kurā analizēta partnerattiecību un laulību tematika, reproduktīvā uzvedība un uzskati, starppaaudžu attiecības ģimenēs Latvijā, dzimumu lomas un pienākumi dažāda tipa mājsaimniecībās, kā arī ģimenes un darba dzīves savienošanas izplatītākie modeļi. Veiktais pētījums ir vērtīgs papildu datu avots turpmākai demogrāfijas politikas izstrādei valstī.

Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.

Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.

Izpētīt jauniešu līdzdalības veidus un formas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, noskaidrojot, kādas ir jauniešu iespējas iesaistīties, kas ir galvenie kavēkļi un kas – motivācijas aktīvai līdzdalībai.

• Noskaidrot bērnu dzimšanas ăimenē veicinošos un kavējošos faktorus un iespējamos risinājumus.
• Noskaidrot ăimeĦu (bez bērniem un atkarībā no bērnu skaita ăimenē) kvalitatīvās vajadzības (valsts un pašvaldības atbalsts, sniedzot sociālos u.c. pakalpojumus, to pieejamība, svētku organizēšana – kā ăimenes vienojoši pasākumi, izklaides pasākumi – teātris, kino, muzeji, pieejamība)
• Noskaidrot dažādu demogrāfisko grupu pilnvērtīgas attīstības, eksistences priekšnosacījumus, visefektīvāko dialogu ar valsti, instrumentu (pakalpojumu)
  kopumu valstī pilnvērtīga sabiedrības locekĜa izaudzināšanai, t.sk. efektīvu koordinācijas sistēmu valstī;
• Noskaidrot, kā panākt pozitīvu pieeju bērnu audzināšanā šķirtās ģimenēs

Apkopota informācija par bērnu dzīves kvalitāti Latvijā 2004.gadā.

Informācija ir sagrupēta atbilstoši Konvencijā par bērna tiesībām deklarētajām bērnu tiesībām: tiesībām uz veselību un veselības aprūpi; tiesībām uz labklājību; tiesībām uz ģimenisko aprūpi; tiesībām uz izglītību, brīvo laiku un kultūras pasākumiem; bērnu pilsoniskām tiesībām un brīvībām, kā arī bērnu īpašo aizsardzību. Pārskatā arī sniegta informācija par 2004.gadā veiktajiem pasākumiem bērnu stāvokļa uzlabošanai Latvijā. Lai gūtu pilnīgāku ieskatu par bērnu stāvoklī valstī, pārskatā ir iekļauti un salīdzināti statistikas dati par 2003. un 2004.gadu, kā arī izvērtētas izmaiņas šajā jomā pēdējās desmitgades laikā – kopš 1995.gada.