Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot cietušo viedokli par pastāvošo atbalsta sistēmu, lai izveidotu pilnvērtīgu cietušo atbalsta sistēmu.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Noskaidrot, cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas tiesām, kāda ir attieksme pret attālinātajām tiesas sēdēm, vai iedzīvotāji ir gatavi izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus, kur iedzīvotāji ieguvuši informāciju par tiesu darbu pēdējo 3 gadu laikā.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Pētījuma mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija visvairāk izplatīta. Pētījums atspoguļo viedokļa izmaiņas 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gada datiem.

Veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības izpratni par tiesībām attiecībā uz personas datu aizsardzību Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.

Izzināt uzņēmēju un sabiedrības viedokli ar korupciju saistītos jautājumos. Vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.

Veikt kriminālvajāšanas prakses izpēti, salīdzinot Latviju ar vairākām OECD dalībvalstīm (Čehiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Itāliju, Īriju, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Portugāli un Zviedriju), lai sniegtu ieteikumus Latvijas Republikas Prokuratūras darba pilnveidošanai.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi.

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un sekmēt minēto Eiropas Savienības savstarpējas atzīšanas instrumentu efektīvu un saskaņotu piemērošanu.

Apkopot Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi Eiropas Tiesu datu bāzes izveidošanā un katras valsts nacionālās tiesu informācijas sistēmas salāgošanā ar Eiropas e-tiesiskuma portālu https://e-justice.europa.eu, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņas procesu.

Analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

Pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas TV-SOGP kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti ieslodzījuma vietās īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas “Krievijā sagatavotā programma dzimumnoziedzniekiem” kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti brīvībā (Valsts probācijas dienestā) īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. • analizēt pieejamo literatūru par programmu; • veikt intervijas ar programmas vadītājiem un atbildīgās institūcijas amatpersonām/darbiniekiem, kas ir iesaistīti programmas īstenošanā; • ievākt iegūstamo dokumentāciju par programmas īstenošanu; • veikt programmas rokasgrāmatu analīzi; • ievākt statistikas datus par programmas vadītājiem; • veikt programmas kvalitātes pārbaudi ar Programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu (PKNI; Rudzīte, Skara un Perepjolkina, 2018); • izstrādāt rekomendācijas programmas rokasgrāmatas un īstenošanas uzlabošanai

Pētījuma mērķis identificēt problēmjautājumus TAP tiesiskajā regulējumā un tā piemērošanas praksē un sagatavot pamatotus priekšlikums, kas ļautu novērst konstatētās problēmas, un veicinātu TAP piemērošanu.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu akreditācijas jomā Latvijā un ārvalstīs.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai izveidotu priekšlikumus jaunam Ministru kabineta noteikumu projektam “Resocializācijas programmu akreditācijas un licencēšanas kārtība”.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt literatūrā ievākto informāciju par ārvalstu praksi resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
2. Apkopot informāciju, kas iegūta no Europris informācijas avota.
3. Apkopot informāciju, kas iegūta no dažādu valstu Ieslodzījuma vietu administrācijām un Probācijas dienestu mājas lapām.
4. Apkopot informāciju, kas iegūta no personīgas komunikācijas ar ārvalstu speciālistiem.
5. Apkopot informāciju par situāciju Latvijā, resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
6. Veikt kopsavilkumu par dažādu valstu resocializācijas programmu akreditācijas pieredzi, akreditācijas kritērijiem, akreditācijas komisijas darbības principiem un mērķiem.

Pētījuma mērķis ir analizēt fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas Latvijā problemātiskos aspektus un sniegt priekšlikumus fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanai Latvijā, tai skaitā saistībā ar parādnieka godprātības kritēriju konstatēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā un atvieglota fiziskās personas maksātnespējas procesa izstrādi.