Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.
Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.2.2.3.aktivitātes (turpmāk – Projekts) ieguldījumu, kas saistīts ar nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras (atvilces maršrutēšanas tīkla jeb “vidējās jūdzes” (turpmāk “vidējā jūdze”)) izbūvi, lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai konstatētu, kā izbūvētā infrastruktūra veicina elektronisko sakaru komersantu interesi iesaistīties veidot abonentlīniju (turpmāk – “pēdējā jūdze”) pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem un nepieciešamo rīcību, lai palielinātu elektronisko sakaru komersantu interesi veidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus tajās teritorijās, kur tas nav pietiekami nodrošināts.
Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem autoceļa P1 tiešā tuvumā
Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem abpus autoceļam A1, saglabājot A1 pamatfunkciju TEN-T pamattīkla koridorā. Iegūt risinājumus uzlabojumiem uz A1 un A1 ceļu mezglos. Iegūt risinājumus gājēju/velo plūsmas attīstībai.
Nodrošināt vienotas ceļu investīciju projektu izmaksu un ieguvumu vērtības, kā arī datu vākšanas, prognozēšanas un plānoto ieguldījumu novērtēšanas metodiku. Metodika un vienotās izmaksu un ieguvumu vērtības ļauj līdzīgi sagatavot izmaksu – ieguvumu analīzi dažādiem projektiem, nodrošinot aprēķinu pārredzamību, un sniedz iespēju objektīvi novērtēt un salīdzināt dažādus plānotos investīciju projektus.
Pētījumā “Visaptverošs pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Rīgas reģionā” VAS “Latvijas Valsts ceļi” eksperts ir veicis par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nodrošinot, ka tiek noteikta ceļa infrastruktūras ietekme uz ceļu satiksmes negadījuma sekām un iemesliem, un to klasifikācija. Savukārt Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, identificējot un aprakstot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus un tos klasificējot, tāpat ir sagatavoti secinājumi un priekšlikumi, lai novērstu šādus ceļu satiksmes negadījumus. Pētījumā iesaistītie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nosakot vides faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kā arī ir sagatavojuši priekšlikumus ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanai ceļu satiksmes negadījuma vietā. Satiksmes ministrijas eksperts ir nodrošinājis pētījuma izpētes procesā iegūtās informācijas apstrādi un tās iekļaušanu Pētījumā.
Mērķi ir visaptveroši aprakstīt satiksmes uzskaites sistēmu; dot priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī izveidot rokasgrāmatu satiksmes datu lietotājiem, aprakstot tajā visu sistēmu – no datu vākšanas līdz to interpretācijai un lietošanai.
Noteikt Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas scenāriju. Tā ietvaros izstrādāts pētījums par alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze, ūdeņradis, biodegvielas) infrastruktūras ieviešanas scenārijiem. Apskatīta alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas ietekme uz SEG emisiju samazināšanas prognozēm autotransporta sektorā Latvijā. Izpētīta alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām. Piedāvātas alternatīvo degvielu attīstības risinājumu iespējas atbilstoši optimālajam scenārijam.
Izvērtējuma mērķis bija noteikt veikto ieguldījumu transporta infrastruktūrā nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ietekmi, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu, lai rastu galvenos secinājumus un sniegtu efektīvus un optimālus ieteikumus plānošanas procesam transporta nozarē turpmākajos plānošanas periodos pēc 2020.gada, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp transporta nozares attīstību, vides aizsardzības prasībām un sabiedrības interesēm, kā arī analizēt nozares un līdzsvarotas reģionālās attīstības galvenās problēmas un attīstības šķēršļus, identificēt labās prakses piemērus un novērtēt, cik lielā mērā ES fondu aktivitātes papildinājušas no citiem finanšu avotiem finansētus ieguldījumus attīstības šķēršļu risināšanā.
Izpēte ir nepieciešama, lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, kā arī identificētu secīgi, kādus projektus ir nepieciešams veikt koordinētai ITS attīstībai Latvijā (izstrādātu ieteicamo nacionālo ietvaru).
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „IMINK” ir veicis pētījumu, kurā aptaujāja pašvaldību pārstāvjus, pasažieru pārvadātājus, vietējos transporta sistēmas speciālistus un iedzīvotājus, kā arī analizēja dokumentus par sabiedriskā transporta stratēģijām un veica plānošanas reģiona transporta sistēmas izvērtējumu.
Transporta infrastruktūra ir galvenais priekšnoteikums reģiona sasniedzamībai un ekonomiskai attīstībai. Transporta sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un efektīvai. Eiropas Savienības politikas pamatprincipos ir atzīmēts, ka transportam ir būtiska loma sabiedrībā. Savukārt iedzīvotāju pārvietošanās ir būtiska iekšējam tirgum, iedzīvotāju dzīves kvalitātei un pārvietošanās brīvībai.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „IMINK” ir veicis pētījumu, kurā aptaujāja pašvaldību pārstāvjus, pasažieru pārvadātājus, vietējos transporta sistēmas speciālistus un iedzīvotājus, kā arī analizēja dokumentus par sabiedriskā transporta stratēģijām un veica plānošanas reģiona transporta sistēmas izvērtējumu.
Transporta infrastruktūra ir galvenais priekšnoteikums reģiona sasniedzamībai un ekonomiskai attīstībai. Transporta sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un efektīvai. Eiropas Savienības politikas pamatprincipos ir atzīmēts, ka transportam ir būtiska loma sabiedrībā. Savukārt iedzīvotāju pārvietošanās ir būtiska iekšējam tirgum, iedzīvotāju dzīves kvalitātei un pārvietošanās brīvībai