Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Noskaidrot kļūdainu/veiksmīgu risinājumu veiktspējas apstākļus.
eParaksta klientu apmierinātības pētījums
Datu pārraides, datu centru, fiziskās škiedras nomas un kibeaizsardzības pakalpojumu klientu apmierinātības pētījums
Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.
Veikt objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP2027) īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.
Investīciju transporta infrastruktūras attīstībā efektivitātes noteikšanai, lai:
1)noteiktu investīciju mērķteritorijas;
2)veiktu teritoriālo investīciju ietekmes analīzi, t.sk. plānoto un sasniegto rezultātu analīzi;
3)palielinātu ieguldāmo investīciju pozitīvo ietekmi.
Iepazīties un izvērtēt ar citu valstu ģeomateriālu un tiem radniecīgu izstrādājumu pielietošanas pieredzi ceļu būvdarbos un aprobēt vairāku metožu kombināciju, kas paredz iespēju šādus materiālus iekļaut dažādos ceļa segas būvniecības risinājumos.
Paaugstināt publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, uzlabojot datu pieejamību un elektronisko pakalpojumu saturu, un uzlabot komercdarbības vidi, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu.
Pētījuma mērķis ir sniegt rekomendācijas un novērtējumu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām, samazinātu privātā autotransporta izmantošanu Rīgas metropoles areālā (turpmāk – RMA), piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem.
Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par atsevišķiem ar autoceļu uzturēšanu saistītiem jautājumiem- klientu vērtējums par uzņēmuma darbību, pakalpojuma kvalitāti, drošību, informētību par veicamajiem ikdienas uzturēšanas darbiem.
Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.
Noteikt vispiemērotāko bezemisiju vilcienu ieviešanas modeli.
TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.
Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.
Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)
Noskaidrot esošo AS “Pasažieru vilciens” klientu apmierinātību ar šībrīža pakalpojumu, kā arī uzzināt vēlamos papildu pakalpojumus.
Izpētīt esošo klientu pakalpojuma izmantošanas paradumus (pārvietošanās mērķus, biežumu, braukšanas biļetes izvēli un iegādes veidus u.tml.).
1)veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (turpmāk – TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;
2) veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;
3)novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.
Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.
Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.
Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, emulsētus sīkšķembu maisījumu (Slurry seal un Micro surfacing) sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2019” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu autoceļa seguma virsmas atjaunošanas tehnoloģiju, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šo emulsēto sīkšķembu maisījumu projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam. Turpināt plānkārtas asfaltbetona sastāvu izstrādi un testēšanu, lai „Ceļu specifikācijas 2019” iekļautu prasības vairākiem šī asfaltbetona tipiem.
Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.
Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.
Izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība.
Izvērtēt pastāvošo Latvijas lielo ostu pārvaldības modeli, tā piemērošanas praksi, pieredzi un pārvaldības modeļus ārvalstīs, pastāvošos normatīvos aktus un regulējumu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, sniegt novērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem esošā ostu pārvaldības modelī un iespējām ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām, kā arī sniegt priekšlikumus rīcībām ostu pārvalžu pārveidošanai par kapitālsabiedrībām.
Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.