Pētījumu un publikāciju datubāze

Ievākt Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) ventilācijas kvalitāti raksturojošus datus un veikt analīzi, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, gūstot pierādījumus valdošajām tendencēm un ilgtspējīgu risinājumu nodrošinājumam gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju (piem., bērnu vakcināciju vecumā 0 – 24 mēnešiem, 6 – 7 gadiem, 12 – 14 gadiem; pieaugušo (t.i., vecumā no 18 gadiem) vakcināciju pret sezonālo gripu, Covid-19 infekciju, difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu u.c.), kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību (t.sk. pieejamību) veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā ((t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobo līdzekļu lietošanu (t.sk. aprites kārtību un uzraudzības metodes) ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs Latvijā, adaptējot Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra izstrādāto protokolu ,,Technical document. Protocol for point prevalence surveys of healthcare-associated infections and antimicrobial use in European long-term care facilities”.

Noskaidrot Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī novērtētu jau ieviestās politikas ietekmi uz paradumiem, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas  (PVO)  Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.

Pētījuma mērķis bija iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Iegūt uz pierādījumiem balstītu informāciju par veselību ietekmējošiem paradumiem un funkcionālām spējām reprezentatīvā populācijā Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 65 gadu vecuma.