Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības un sabiedriskās domas izpēte, izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstībai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā.
Analīze atklāja, ka bērniem no tiešās mērķgrupas visnozīmīgākā ir droša, stabila un pieņemoša ģimenes vide. Tāpat konstatēts, ka bērniem nepieciešama interesanta un jēgpilna brīvā laika organizēšana. Taču Latvijā pārsvarā ir pieejami šauri mērķēti pakalpojumi, kas nekompensē strukturētas un pozitīvas ikdienas sociālās pieredzes trūkumu.
Daļa problēmu tiešās mērķa grupas bērniem būtu novēršama primārajā prevences līmenī, ja tas būtu pietiekami attīstīts un sistemātisks. Pētījumā uzsvērta agrīno risku atpazīšana – Latvijā ir vairākas agrīno risku novērtēšanas apakšsistēmas, bet to darbību kavē nepietiekami resursi, datu interpretācijas izaicinājumi un atkarība no lietotāju iesaistes pakāpes. Turklāt iestādes un speciālisti, kas iesaistīti agrīno risku novērtēšanā, savā starpā nepietiekami sadarbojas un apmainās ar informāciju. Līdz ar to bērna situācija bieži tiek vērtēta atkārtoti dažādās iestādēs, bet kopīga un pilnīga izpratne par riskiem un bērna vajadzībām tā arī neizveidojas.
Pētījums atklāja, ka arī bērnu un ģimeņu motivācija iesaistīties atbalsta un pakalpojumu saņemšanā bieži ir zema. Motivāciju saņemt pakalpojumus negatīvi ietekmē sabiedrības attieksme un bailes no stigmatizācijas, vecāku un bērnu nepietiekama vēlme risināt problēmas. Tā rezultātā pieejamais atbalsts un pakalpojumi nereti nesniedz plānoto rezultātu – bērnu uzvedības izmaiņas ir īslaicīgas un pārejošas.
Pamatojoties uz pētījuma atziņām, ir izstrādāti galvenie ieteikumi atbalsta sistēmas pilnveidei. Viens no svarīgākajiem ieteikumiem ir izveidot vienotu, uz sadarbību balstītu modeli. Tas nozīmē, ka visas iestādes, kas iesaistītas atbalsta sniegšanā tiešajai mērķa grupai, strādā kā viena koordinēta komanda, kur katrai no tām ir skaidri definēta loma. Lai novērstu pakalpojumu fragmentāciju un nodrošinātu sistēmisku skatījumu, nepieciešams attīstīt kopienas resursu pārvaldību, stiprinot sadarbību starp pašvaldībām, NVO, izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm un tieslietu sistēmas iestādēm.
Prevences jomā svarīga agrīna risku noteikšana un savlaicīga atbalsta sniegšana – nepieciešams izveidot kopēju metodoloģisko ietvaru visām agrīnu risku novērtēšanas apakšsistēmām Latvijā. Pētījumā sniegta virkne konkrētu rekomendāciju, kā uzlabot agrīno risku novērtēšanas sistēmu un rīkus.
Lai minētos ieteikumus ieviestu, jāpalielina finansējums atbalstam tiešajai mērķa grupai un jāapmāca pietiekams skaits speciālistu atbalsta funkciju nodrošināšanai izglītības iestādēs. Ilgtspējīga atbalsta un pakalpojumu nodrošināšanai jāparedz stabils valsts un pašvaldību finansējums, ļaujot iespēju robežās izvairīties no situācijām, kad atbalsts un pakalpojumi ir pieejami dažādu projektu ietvaros, bet, projektiem beidzoties, tas tiek pārtraukts.