Pētījumu un publikāciju datu bāze

Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma pēcpārbaudes izvērtējums.

Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma pēcpārbaudes izvērtējums.

Pētījuma mērķis:

Veikt Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Pētījuma uzdevums:
  1. Izvērtēt, vai likumi savā darbības jomā faktiski nodrošina efektīvu sabiedrības līdzdalību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē;
  2. Izvērtēt, kādos gadījumos Iesniegumu likumā regulētais sabiedrības līdzdalības veids ir efektīvs, tajā skaitā, cik tas ir pieprasīts, salīdzinot ar citiem sabiedrības līdzdalības veidiem, un kādas mērķa grupas to izmanto;
  3. Izvērtēt un identificēt abos likumos galvenās līdzīgās un atšķirīgās procedūras, priekšrocības un izaicinājumus likumu regulējumu apvienošanai un sagatavot priekšlikumus to pilnveidošanai ar mērķi efektivizēt procedūras;
  4. Izvērtēt, vai likumi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi un nepieciešamo atšķirīgo attieksmi pret mērķa grupām.
  5. Izvērtēt, kāda ir likumu ieviešanas ietekme uz administratīvajām un tiešajām izmaksām fiziskām un juridiskām personām, un valsts iestādēm;
  6. Izvērtēt, vai Informācijas atklātības likumā noteiktais pieejamais informācijas apjoms un noteiktie iespējamie ierobežojumi informācijas piekļuvē ir noteikti atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Vienlaikus sniegt pārskatu par citiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem iespējamiem ierobežojumiem informācijas piekļuvē un vispārīgus secinājumus par to atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un kādi pasākumi veicami, lai informācijas pieejamība būtu atbilstoša cilvēktiesību īstenošanas minimālam un optimālam līmenim starptautisko tiesību izpratnē;
  7. Sagatavot nepieciešamo datu aprakstus un metodoloģiju likumu regulējumu efektivitātes regulārajiem būtiskajiem mērījumiem (piem., ko pieprasa ANO, OECD u.c.).
Nodošanas datums:
15.09.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Valsts kanceleja
pasts@mk.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Valsts kanceleja
pasts@mk.gov.lv
Politikas joma:
Publiskās pārvaldes politika
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti gan Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma īstenošanas procedūru pilnveidošanai, gan potenciālai normatīvā regulējuma pārskatīšanai. Tāpat novērtējuma rezultāti var kalpot par iedvesmas avotu un piemēru citām ministrijām, rosinot tās izvērtēt savas kompetences jomā pieņemtos tiesību aktus.
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
63420.00 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Pētījuma rezultātā sagatavots ziņojums par Informācijas atklātības likuma mērķu īstenošanu un ietekmi uz mērķa grupām sasaistē ar Iesniegumu likuma mērķu īstenošanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Ziņojumā secināts, ka Informācijas atklātības likums un Iesniegumu likums nodrošina atšķirīgus un nepieciešamus personu tiesību īstenošanas procesus, tomēr pieci ar personas procesu saistītie vērtēšanas kritēriji ir izpildīti tikai daļēji, vienlaikus nav nodrošināti salīdzināmi dati valsts līmenī situācijas objektīvai izvērtēšanai. Ziņojumā identificēti riski, kas saistīti ar piemērojamā procesa noteikšanu, patstāvīgo lūgumu izsekojamību, atbilžu kvalitāti, konkrētu informācijas neizsniegšanas lēmumu pamatojumu un to pārskatīšanu.

Pamatojoties uz novērtējuma secinājumiem, piedāvāti astoņi esošā regulējuma ietvaros īstenojami uzlabojumi, tostarp esošo vadlīniju izmantošana, datu uzskaites un informācijas atrodamības risinājumu pilotēšana, kā arī informācijas pieejamības ierobežojumu pakāpeniska juridiskā pārbaude.

Atsevišķi formulēti ieteikumi iespējamiem normatīvā regulējuma uzlabojumiem, tostarp noteiktas četras mērķētu grozījumu jautājumu grupas un neitrāli salīdzināti normatīvā regulējuma pilnveides un ārpustiesas pārskatīšanas scenāriji.

To top